Vides aizsardzības jēdziens tiek skaidrots kā noteiktu pasākumu kopums ar mērķi rūpēties par ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, vides saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī vides tehnoloģiju attīstību[1].
Arvien biežāk tiek uzsvērts, ka dzīve tīrā un sakārtotā vidē, kurā ir saglabāta tās bioloģiskā daudzveidība, dabas resursu pieejamība un vides kvalitāte, kā arī īstenota sabiedrības līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā un nodrošināta informētība par reālistisko vides stāvokli, ir nevis greznība, kuru var atļauties vien retais, bet gan fundamentāla nepieciešamība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir valsts pārvaldes iestāde, kas savu darbību izvērš vairākās jomās, piemēram, reģionālās attīstības veicināšanā un koordinēšanā, teritorijas attīstības plānošanā, kā arī vides un dabas aizsardzībā. Domājot par valsts vides sakārtotību, VARAM ikdienas pienākumos ietilpst dažādu nozīmīgu tematu (tai skaitā radiācijas drošības, piesārņojuma, atkritumu apsaimniekošanas, vides informācijas un sabiedrības līdzdalības, kā arī augsnes kvalitātes) pārspriede, jaunāko informācijas resursu pētniecība un rīcībplāna izveide, lai vides sakārtotības jautājums tiktu realizēts ne tikai formāli, bet arī dzīvē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā atrodas Valsts vides dienests, kura darbības mērķis ir sekot līdzi un nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības, radiācijas drošības un kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomā. Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, pārrauga zvejniecību un atbild par kodoldrošības un radiācijas pārbaužu veikšanu. Plašāk par vides pārvaldības principiem, vides politiku un vides aizsardzības prasību ievērošanu informē biedrība “Baltijas Vides Forums”, kas dibināta ar mērķi uzturēt sadarbību un nodrošināt regulāru un jēgpilnu komunikācijas plūsmu starp Baltijas valstu iestādēm vides aizsardzības jomā.
Kā parāda Centrālās statistikas pārvaldes ziņojums par Latvijas vidi skaitļos[2], 2018. gadā zivju nozveja bija 136,4 tūkstoši tonnu, kas ir par 14,6 % vairāk nekā 2017. gadā, nocirsti 12,9 miljoni kubikmetru koksnes, radītas 1 587 737 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām 1 495 066 tonnas ir savāktas un 1 164 884 tonnas – pārstrādātas.
Noderīgi informācijas resursi šeit:
- https://www.bef.lv/
- https://www.daba.gov.lv/public/lat/
- https://www.csb.gov.lv/lv/sakums
- http://www.varam.gov.lv/
- https://www.lvafa.gov.lv/
Reglamentējošie akti un likumi par vides aizsardzības tēmu:
- Vides aizsardzības likums (https://likumi.lv/doc.php?id=147917)
- Noteikumi par gaisa kvalitāti (https://likumi.lv/ta/id/200712-noteikumi-par-gaisa-kvalitati)
- Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem (https://likumi.lv/ta/id/188492-noteikumi-par-nacionalajiem-vides-indikatoriem)
- Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai (https://likumi.lv/ta/id/188150-noteikumi-par-prasibam-attieciba-uz-vides-monitoringu-un-ta-veiksanas-kartibu-piesarnojoso-vielu-registra-izveidi-un-informacij…)
- Vides konsultatīvās padomes nolikums (https://likumi.lv/ta/id/155225-vides-konsultativas-padomes-nolikums)
- Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu (https://likumi.lv/ta/id/155223-noteikumi-par-kriterijiem-kurus-izmanto-novertejot-ipasi-aizsargajamam-sugam-vai-ipasi-aizsargajamiem-biotopiem-nodarita-kaitej…)
[1] https://likumi.lv/doc.php?id=147917
[2] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/vide-energetika/laika-apstakli/meklet-tema/360-latvijas-vide-skaitlos-2018-gada-klimata
