Pirms pāris gadiem žurnāls The Economist publicēja rakstu ar nosaukumu – “Pasaules vērtīgākais resurss vairs nav nafta, bet gan dati”. [1] Katrs pats personīgi, protams, var izlemt vai piekrīt šādam apgalvojumam vai nē, bet fakti nepārprotami liecina, ka informācijai ir liela vērtība – Alphabet, Amazon, Apple, Facebook un Microsoft ir vienas no lielākajām un ietekmīgākajām pasaules kompānijām, kuru rīcībā ir ļoti liels daudzums ar dažāda tipa informāciju par to lietotāju paradumiem.
Pēc World Economic Forum rīcībā esošajiem datiem, vienas dienas laikā (2019. gadā):
- tiek nosūtīti 500 miljoni “tvītu” (Twitter ziņojumi);
- tiek izsūtīti 294 miljardi e-pastu;
- 65 miljardi WhatsApp ziņu;
- 5 miljardi meklēšanas vaicājumu.
Šobrīd tiek uzskatīts, ka “Digitālā Visuma” lielums ir sasniedzis 44 zetabaitus, kas nozīmē, ka mūsu pašu radītajā “Digitālajā Visumā” ir 40 reizes vairāk datu nekā novērojamajā visumā zvaigžņu.[2]
Jeb citiem vārdiem sakot – ikdienā mūsdienu cilvēks ir spiests darboties ar ārkārtīgi lielu informācijas daudzumu un spēt tajā orientēties. Kārtīgi neizvērtējot informāciju, ar ko nākas saskarties, un vieglprātīgi uzticoties internetā cirkulējošam ziņām, var tikt nodarīti ļoti lieli zaudējumi ne tikai konkrētajam lietotājam, bet viņa ģimenei, darba vietai, bieži vien arī apkārtējiem cilvēkiem (piemēram, viltus ziņu izplatīšana nepamatotai trauksmes celšanai).
Tāpēc pardrosibu.lv ir sagatavoti pāris jautājumi, kurus ikviens var sev uzdot, lai spētu kritiski izvērtēt informāciju, pirms ar to veikt kādas tālākas darbības:
- Ziņu izcelsme – kas ir konkrētās ziņas avots? Kāda ir šī ziņu avota reputācija? Vai konkrēto informāciju apstiprina arī citi avoti? Ko par konkrēto avotu varam secināt, pēc tā URL saites?
- Iemesls – kāpēc ziņa ir publicēta? Kas ir tās mērķauditorija? Vai pasniegtā informācija ir tikai viedoklis vai balstīta uz faktiem?
- Ziņas uzbūve – vai saturs ir neitrāls un atspoguļo notikumus, vai arī cenšas tos pasniegt ar kādu konkrētu kanotāciju?
- Vai pasniegtā informācija neizklausās pārāk labi, lai būtu taisnība?
Pieļaujam, ka 4. jautājums varētu likt mūsu lasītājiem pasmīnēt, taču dzīvojot “Datu Visumā”, kur informācijas vienību skaits pārsniedz zvaigžņu daudzumu, nejauši kļūt par upuri kādam krāpšanas mēģinājumam un viltus ziņām, var ikviens.
[1] https://www.economist.com/leaders/2017/05/06/the-worlds-most-valuable-resource-is-no-longer-oil-but-data
[2] https://www.weforum.org/agenda/2019/04/how-much-data-is-generated-each-day-cf4bddf29f/
