Klimata pārmaiņas, sausums, zibens spērieni un cilvēka pieliktā roka, izcērtot mežus un iekopjot lauksaimniecības zemes, rada statistiku, kas nav iepriecinoša – 2019.gadā pasaulē kopumā tika reģistrēti 4,5 miljoni meža ugunsgrēku, katrs no tiem apjoma ziņā pārsniedzot vienu kvadrātkilometru[1]. Tiek lēsts, ka aptuveni 4% no visiem mežu ugunsgrēkiem pasaulē ir dabiskas izcelsmes, kamēr pārējie 96% – tīšas vai netīšas cilvēku darbības dēļ[2].
Taču ne jau tikai liesmas ir problēma – nekontrolētu meža ugunsgrēku laikā milzīgi dūmu mākoņi nokļūst atmosfērā, būtiski ietekmējot gaisa kvalitāti un radot negatīvas sekas cilvēku veselībai un elpošanas sistēmai. Dati liecina, ka meža ugunsgrēku dūmi ik gadu izraisa vairāk nekā 339 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu[3]. Uguns dēļ cieš arī dzīvnieki – katastrofālie 2019. un 2020. gada Austrālijas ugunsgrēki ietekmējuši vismaz 832 mugurkaulnieku sugu dzīvības, kuras jau tā bija apdraudētas nokrišņu trūkuma, slimību un atmežošanas iespaidā[4].
Kādi ir problēmas risinājumi gan globālā, gan valstiskā līmenī? Vai par mežu ugundzēsību atbildīgo iestāžu kapacitāte, sagatavotība un valsts atbalsts spēs cīnīties pret arvien pieaugošo mežu ugunsgrēku izcelšanās tendenci? Un ko Latvija var mācīties no ārvalstu piemēriem?
Moderno tehnoloģiju atbalsts
Satelīti un lidaparāti – līdz ar tehnoloģiju un zinātnes attīstību palielinājusies arī attālinātās izpētes vērtība. Zemes uzraudzība var tikt īstenota ar satelītu vai lidaparātu palīdzību, nodrošinot ugunsdzēsējus ar informāciju par ugunsbīstamības līmeni dzīvībai izšķirošās situācijās. Satelīti ir vitāli svarīgi mežu ugunsgrēku sezonās, novērtējot uguns iespējamo attīstību, kā arī apzinot nodegušās platības un potenciālos zaudējumus. Taču pastāv arī ierobežojumi – lai gan satelītu termālie signāli norāda uz ugunsgrēku intensitāti, dūmi virs uguns var samazināt šo signālu uztveramību un kavēt uguns apjoma noteikšanu, jo postoši ugunsgrēki var neizstarot tik daudz enerģijas kā liesmojoši ugunsgrēki.
Meža ugunsgrēku pārvaldībā un konstatēšanā ir noderīgi optiskie un termiskie sensori, piemēram, videokameras, kuras izmanto gan dūmu atpazīšanai dienas laikā, gan uguns liesmas atpazīšanai naktī, kā arī infrasarkanās termokameras, lai identificētu uguns radīto karstuma plūsmu. Tāpat tiek pielietoti infrasarkanie spektrometri, lai noteiktu spektrālo raksturlielumu dūmu radītajām gāzēm. Tomēr šīm ierīcēm piemīt arī trūkums – relatīvi lielais viltus trauksmes līmenis atmosfēras apstākļu (mākoņu, ēnu un putekļu daļiņu), gaismas atstarošanās un cilvēku ietekmes dēļ.
Optiskie un termiskie sensori tiek plaši izmantoti agrīna meža ugunsgrēka atklāšanas sistēmās, kuras praktizē tādās lielvalstīs kā Vācija, Kanāda un Francija. Taču zinātnes un inovāciju apvienojuma rezultātā tapis vēl nebijis risinājums ugunsdrošības nozarē – kā liecina jaunāko pētījumu dati[5], Mičiganas štata universitātes zinātnieki ir radījuši meža ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmu, kuru darbina vien koku kustības vējā. Dzinējspēks jaunās tehnoloģijas pamatā ir aizvadīto gadu traģiskie meža ugunsgrēki ASV, Brazīlijā un Austrālijā. Pētnieki uzskata – šāda agrīna un ātra reaģēšana uz mežu ugunsgrēkiem ļaus atvieglot to dzēšanu, būtiski samazinot kā dzīvību, tā īpašumu zaudējumus.
Mežu nozīme bioloģiskās daudzveidības un ekonomiskajā perspektīvā ir vairāk nekā acīmredzama. Viss, kas apdraud mežu dzīvotspēju un atjaunošanos, jāidentificē un jānovērš, izmantojot visefektīvākos pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus. Vai arī pie mums, Latvijā, ir sagaidāma tehnoloģiskā attīstība meža ugunsgrēku pārvaldībā? Vai mūsu meži tiks izvirzīti kā prioritāte resursu sadales procesā?
[1] https://www.dw.com/en/wildfires-climate-change-and-deforestation-increase-the-global-risk/a-51928388
[2] https://mobil.wwf.de/fileadmin/fm-wwf/Publikationen-PDF/WWF-Study-Forests-Ablaze.pdf
[3] https://phys.org/news/2020-07-toxic-wildfire-ages.html
[4] https://phys.org/news/2020-07-bushfires-threatened-native-species.html
[5] https://www.sciencedaily.com/releases/2020/06/200624151532.htm