Ziņojumā raksturoti pasākumi, kas ES līmenī veikti četrās prioritārās jomās: nākotnes prasībām atbilstoša drošības vide, vēršanās pret jauniem apdraudējumiem, Eiropas iedzīvotāju aizsardzība pret terorismu un organizēto noziedzību un spēcīga Eiropas drošības ekosistēma. Ziņojumā ir detalizēti analizēta drošības politika, pievēršoties, piemēram, prasmēm, informētības vairošanai un izglītībai, ņemot vērā visu sabiedrību aptverošo pieeju, kas iestrādāta jaunajā stratēģijā. Ziņojumā galvenokārt iztirzāts jautājums par pieņemto lēmumu īstenošanu – lai tā ritētu raiti, ir nepieciešami pastāvīgi ES iestāžu un valstu iestāžu politiskie un operatīvie centieni.
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins sacīja: “ES līmenī darbojas stingrs drošības noteikumu kopums, kas ticis veidots vairāk nekā divdesmit gadu gaitā, bet no šiem noteikumiem jēga būs tikai tad, ja tie tiks efektīvi un konsekventi īstenoti praksē. Tāpēc šī Komisija apņēmās allaž akcentēt īstenošanu. Šodien mēs aicinām dalībvalstis pastiprināt darbu, lai novērstu nepilnības vai kavējumus tādu svarīgu drošības instrumentu piemērošanā kā ES noteikumi par terorisma apkarošanu, šaujamieročiem un cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. ES pilsoņu drošības garantēšana ir kopīga atbildība, kurā mums visiem ir jāuzņemas sava daļa.”
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone teica: “Iekšējā drošība ir viens no Drošības savienības stratēģijas centrālajiem elementiem. Šodien un turpmākajās nedēļās es risināšu svarīgākos līdz šim identificētos jautājumus. Piemēram, ir jāuzlabo ES reakcija uz teroristisku saturu tiešsaistē, jāparūpējas par IT sistēmu sadarbspēju un tiešsaistē jāidentificē materiāli par bērnu seksuālu izmantošanu, par tiem jāziņo, un tie jādzēš.”
Drošības savienības svarīgākie panākumi un turpmākais
Ziņojums aptver laikposmu no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada decembrim, un tajā sīki izklāstīts būtiskais progress, kas panākts saistībā ar prioritārajām likumdošanas (un arī citām) iniciatīvām četru stratēģisko prioritāšu jomās, un apzinātas sfēras, kurās vajadzīgi uzlabojumi.
- Nākotnes prasībām atbilstoša drošības vide – šogad Komisija veica stratēģiskus un tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu 5G tīklu kiberdrošību, kā arī lai risinātu pārrobežu veselības apdraudējumus. Taču vēl ir jāpastiprina gan fiziskās, gan digitālās infrastruktūras aizsardzība un noturība pret dažādiem apdraudējumiem, starp kuriem var būt gan dabas, gan cilvēku izraisītas katastrofas vai teroristu uzbrukumi. Komisija drīzumā nāks klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem. Tiek gatavoti arī pasākumi, kas risinās īpašas drošības vajadzības, jo jaunās tehnoloģijas (piemēram, droni) dažkārt tiek izmantotas ļaunprātīgi. Ziņojumā arī atzīmētas pirmās kibersankcijas, kas piemērotas pēc kiberuzbrukumiem.
- Vēršanās pret jauniem apdraudējumiem – Komisija ir paveikusi lielu darbu, cīnoties pret jaunajiem apdraudējumiem: pret seksuālu vardarbību pret bērniem, pret hibrīduzbrukumiem un dezinformāciju. Tā dalībvalstīm nodrošina piemērotus instrumentus noziedzības apkarošanai un kriminālvajāšanai, pilnībā ievērojot pamattiesības. Komisija aicina dalībvalstis līdz galam īstenot gan direktīvu par uzbrukumiem informācijas sistēmām, gan direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu. Jūlijā Komisija pieņēma ES stratēģiju efektīvākai cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem un vēlāk ierosināja pagaidu tiesību aktu, kas ļaus tiešsaistes sakaru pakalpojumu sniedzējiem turpināt brīvprātīgos atklāšanas pasākumus pēc 2020. gada 21. decembra (kad uz šiem pakalpojumu sniedzējiem attieksies e-privātuma direktīva). Komisija izstrādā ilgtermiņa risinājumu, ko paredzēts iesniegt 2021. gadā.
- Eiropas iedzīvotāju aizsardzība pret terorismu un organizēto noziedzību – Komisija šodien pieņem jaunu ES programmu terorisma apkarošanai, lai stiprinātu ES sistēmu, kurā iespējams paredzēt apdraudējumus un riskus, apkarot radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu un aizsargāt cilvēkus un infrastruktūru, it īpaši publisko telpu. Šodien tiek pieņemts arī priekšlikums pārskatīt Eiropola – ES policijas sadarbības aģentūras – pilnvaras, lai stiprinātu Eiropola darbu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu.
- Spēcīga Eiropas drošības ekosistēma – tā ir atkarīga no ciešas sadarbības un informācijas apmaiņas un labi kontrolētām ārējām robežām. Tālab galvenā uzmanība būtu jāpievērš paredzēto reformu īstenošanai, lai jo īpaši panāktu migrācijas pārvaldības, robežkontroles un drošības datubāzu sadarbspēju.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka steidzami jāpabeidz sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi par ierosināto regulu par teroristisku saturu tiešsaistē un ES Interneta foruma darbu. Tā ir svarīga platforma, kurā dalībvalstis kopā ar attiecīgo nozari cenšas novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē un vēršas pret sabiedrību radikalizējošiem vēstījumiem.
Konteksts
Komisija 2020. gada 24. jūlijā pieņēma ES Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam, kurā izklāstītas vairākas iniciatīvas. To mērķis ir izveidot koordinētu un integrētu daudzdisciplīnu pieeju drošībai, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības.
Šajā stratēģijā ir raksturotas stratēģiskās prioritātes drošības jomā, kuras ir savstarpēji saistītas un kuras paredzēts 2020.–2025. gadā īstenot ES līmenī. Stratēģija balstās uz līdzšinējās Eiropas Drošības programmas (2015–2020) panākumiem, un tajā ir iestrādāti jauni elementi, kas ES drošības politikai ļaus risināt jaunās problēmas.
Sīkāka informācija
Pirmais progresa ziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju
1. pielikums. Drošības tiesību aktu īstenošanas statuss
2. pielikums. Īstenošanas ceļvedis
Faktu lapa – ES Drošības savienības stratēģija, pirmais progresa ziņojums
Vietne – ES Drošības savienības stratēģija