Jaunais gads sācies ar pirmo šī gada rekordu datu aizsardzības pārkāpuma sodos. 2021. gada 8. janvārī Vācijas datu aizsardzības komisārs Lejassaksijā uzlika 10,4 miljonus eiro naudas sodu elektronikas mazumtirgotājam Notebooksbilliger.de par savu darbinieku videonovērošanu, kas neatbilst GDPR prasībām. Divi galvenie datu aizsardzība komisāra iebildumi bija par to, ka videonovērošana tika veikta bez pienācīga juridiskā pamata un arhīvs tika glabāts ievērojami ilgāk, nekā nepieciešams, vismaz divus gadus.
Saskaņā ar Vācijas datu aizsardzības komisāra Lejassaksijā datiem, kameras tika uzstādītas darbinieku koplietošanas telpās, darba vietās, noliktavās un tirdzniecības vietās. Videonovērošana bija vērsta ne tikai uz darbiniekiem, bet arī uz klientiem, jo kameras bija vērstas uz konkrētām vietām, kur klienti uzturas ilgāku laiku, piemēram, sēdvietām vai vietām, kur viņi varētu izmēģināt izvietotās ierīces.
Sodam iebilst
Notebooksbilliger.de iebilda pret lēmumu un apgalvo, ka videonovērošana ir uzstādīta, lai novērstu zādzības un citus noziedzīgus nodarījumus un izsekotu preču plūsmu noliktavās. Viņi apgalvo, ka video sistēma nekad netika uzstādīta, lai uzraudzītu darbinieku uzvedību vai viņu darbu.
Tomēr, kā paskaidrots oficiālajā paziņojumā, videonovērošana, lai atklātu noziedzīgus nodarījumus, ir likumīga tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas pret konkrētām personām un uz ierobežotu laiku. Šajā konkrētajā gadījumā videonovērošana nebija nedz ierobežota, nedz vērsta uz konkrētiem darbiniekiem. Turklāt daudzos gadījumos ieraksti tika saglabāti 60 dienas, kas ir ievērojami ilgāk, nekā nepieciešams.
Datu aizsardzības komisārs neatkāpjas no pozīcijas
Lejassaksijas datu aizsardzības inspektore Barbara Tiela sacīja: „Saskaņā ar Federālās darba tiesas judikatūru, videonovērošanas ir īpaši intensīva iejaukšanās personas tiesībās, jo teorētiski, katra personas darbība var tikt novērota un analizēta. Cietušie izjūt spiedienu uzvesties pēc iespējas neuzkrītoši, lai netiktu kritizēti vai sodīti par uzvedību.”
Arī video uzraudzības metode zādzību novēršanai ir nesamērīgs pasākums, jo citas, vieglākas metodes varētu būt tikpat efektīvas kā videomateriāli zādzību novēršanā.
Barbara Tiela arī norādīja, ka: “Uzņēmumiem jāsaprot, ka ar šādu intensīvu videonovērošanu viņi būtiski pārkāpj savu darbinieku tiesības”, uzsverot, ka darbiniekiem nevajadzētu atteikties no personīgajām tiesībām tikai tāpēc, ka viņu darba devējs tās pakļauj vispārējām aizdomām.
Naudassods vēl nav juridiski saistošs, tāpēc vēl nav zināms vai uzņēmuma argumenti un centieni samazinās naudas sodu vai pārsūdzība par naudas sodu novedīs pie pavisam citas lietas atrisināšanas.
