Lieki piebilst, ka sabiedrībā valdošais noskaņojums, emocionālā spriedze un pārgurums negatīvi ietekmē savstarpējās attiecības, sevišķi pārbaudot ģimenes un to spēju pārdzīvot grūtības pandēmijas apstākļos. Publiskajā telpā aizvien biežāk izskan secinājumi, ka vardarbība ģimenē, kas vienmēr bijis aktuāls, taču nepietiekami apspriests temats, nu pieredzējusi uzplaukumu. Par problēmu un iespējamiem risinājumiem stāsta nodibinājums “Centrs Dardedze”.
Vardarbība – “privāta ģimenes lieta”
“Centrs Dardedze” norāda, ka organizācijas darbības galvenais mērķis ir izglītot un atbalstīt bērnus, vecākus un speciālistus, lai novērstu vardarbību pret bērniem. Arī pirms pandēmijas Latvijā bija vērojama samērā augsta vardarbības tolerance – zināma sabiedrības daļa uzskata to par ģimenes “privātu lietu”. Cilvēkiem mēdz pietrūkt zināšanu un prasmju, kā atrisināt savas domstarpības mierīgā ceļā, saglabājot cieņu gan pret bērniem, gan arī pieaugušajiem ģimenes locekļiem, bet citi īsti negrib iejaukties vai nezina, kā to darīt.
Pandēmijas ietekme
Tagad problēmu nenoliedzami ietekmē arī pandēmija – lielai daļai ģimeņu neziņa par nākotni, ierobežojumi un, iespējams, arī finansiālas grūtības rada nopietnu spriedzi. Tiem, kuriem jau pirms pandēmijas bija grūtības darbā, mācībās vai neatrisinātas problēmas attiecībās, esošā situācija tās vēl vairāk saasina. Ja vecākam vai bērnam nav bijis viegli tikt galā ar savām emocijām agrāk, šobrīd tās paspilgtinās. Nav atceltas arī citas problēmas – piemēram, bērna piedzīvota seksuāla vardarbība, kā arī fakts, ka šobrīd nav iespējams atgriezties pie “normālas dzīves”, noteikti nepalīdz. Jāatzīmē, ka pie organizācijas biežāk vēršas arī pusaudži ar depresīvām domām un paškaitējošu uzvedību – pusaudži “graizās”, tādējādi cenšoties izreaģēt savas intensīvās emocijas.
Problēma, kuru noklusē
Šobrīd “Centrs Dardedze” aicina pievērst uzmanību visiem vardarbības veidiem – fiziskai, emocionālai, seksuālai vardarbībai un bērnu pamešanai novārtā. Vardarbība ģimenē visos laikos ir bijusi grūti atklājama problēma, jo to negrib atklāt nedz pāridarītājs, nedz arī upuris, kuru nereti pārņem kauns, bailes un vainas izjūta par savu situāciju. Pandēmijas ierobežojumu apstākļos ģimenes un bērni daudz lielākā mērā kļūst sabiedrībai – pedagogiem, kolēģiem – neredzami, tāpēc ir vēl lielāka iespējamība, ka vardarbība un tās radītās sekas bērna vai pieaugušā izskatā vai uzvedībā var palikt citu nepamanītas. Arī sociālajam dienestam un citiem speciālistiem ir ierobežotas iespējas satikt ģimenes un bērnus klātienē, lai, piemēram, tās apsekotu.
Virtuālās vides riski
Zīmīgi, ka, piemēram, bērnu seksuālā izmantošana lielā mērā pāriet uz virtuālo vidi, jo šobrīd bērni ļoti daudz laika pavada viedierīcēs vieni paši. Tādējādi statistikā un pētījumos pašreizējā situācija būs redzama tikai ar laika nobīdi, jo policijas un sociālā dienesta redzeslokā nonāk vien smagākie gadījumi, kuri bieži vien ieilguši jau gadiem.
Līdzcilvēku atbalsts un ievērība – būtisks solis cīņā pret vardarbību
Svarīgākais patlaban būtu ikvienam pieaugušajam rūpēties par savu un bērnu fizisko un psiholoģisko veselību. Neatkarīgi no tā, vai esi apzinājies sevi kā vardarbības upuri vai arī pāridarītāju, kurš nespēj savaldīt savas dusmas, ir jāmeklē palīdzība. Ļoti liela nozīme ir arī kaimiņu un citu līdzcilvēku vērībai – ja ģimenē ar bērniem dzirdama ilgstoša bērnu raudāšana, varam iejūtīgi painteresēties par notiekošo. Ja ir pazīmes par mazu bērnu pieskatīšanu lielā alkohola reibumā, labāk izsaukt policiju. Uz ielas, savukārt, nevajadzētu atstāt bez ievērības nepieskatītus pirmsskolas vecuma bērnus. Labāk tomēr lieku reizi paziņot par nelāgām aizdomām, nekā pēc tam secināt, ka ir jau par vēlu. Pamanot, ka kāds bērns ir bīstamā situācijā vai netiek pienācīgi aprūpēts, nekavējoties jāzvana policijai pa tālruņa numuru 110.
Kur meklēt palīdzību?
Organizācijā “Centrs Dardedze” var vērsties ikviens vecāks vai speciālists, kuram radies jautājums par attiecībām ar bērnu, kā arī bērna psiholoģiskām grūtībām vai arī pret bērnu vērstu vardarbību – “Centrs Dardedze” speciālisti sniedz gan psihologa konsultācijas, gan arī organizē apmācības un izglītojošas atbalsta grupas. Ar Rīgas Sociālā dienesta nosūtījumu konsultācijas un grupas iespējams apmeklēt bez maksas. Jāpiebilst, ka īpaša “Dardedzes” kompetences joma ir atbalsts bērnu seksuālas izmantošanas gadījumos.
Noderīgi atbalsta mehānismi:
- Valsts policija: 110
- Krīzes centri Rīgā un citviet Latvijā nodrošinās tūlītēju pajumti un palīdzību
- Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” konsultē visu diennakti: 67222922, 27722292
- Centrs MARTA sniedz palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm: 67378539 (Rīgā), 29195442 (Liepājā)
- Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801
- Pašvaldības sociālais dienests nodrošina psiholoģisko palīdzību un atbalstu krīzes situācijā
- Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis: 116111 (arī pieaugušajiem par bērniem)
- Atbalsts cietušajiem: 116006
- Centrs Dardedze sniedz psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu ģimenēm: 67600685, 29556680
Ģimenei ir jābūt kopā
Šis ir laiks, kad izdeg daudzi – pietiekami ilgi esam turējušies ārkārtas režīmā, bet spēki izsīkst. Tomēr ģimenei ļoti svarīgi arī šobrīd atrast laiku pabūt kopā ārpus ekrāniem, iziet pastaigā, ieraudzīt kaut nelielas pozitīvas lietas savā ikdienā, par ko varam priecāties un novērtēt. Attiecībā uz bērniem – pašlaik nevajadzētu izvirzīt pārāk augstas prasības uz atvases mācībām, vairāk koncentrējoties uz to, kas bērnam izdodas. Svarīgi pieņemt, ka šobrīd panākumi var būt vājāki, tāpēc nevajadzētu nodarboties ar vainošanu, tā vietā paužot atbalstu un apdomājot, kas ir grūtību pamatā. Iespējams, bērnam vienkārši nepieciešama palīdzība, kā kaut ko tehniski atrisināt, sameklēt papildu informāciju vai pajautāt padomu pedagogam.
Saglabāt kontaktu un palikt līdzās
Noder arī sakārtots dienas ritms un fiziskas aktivitātes. Lai nebūtu jāstrīdas par laiku, kas pavadīts pie viedierīcēm, ir būtiski vienoties par skaidriem noteikumiem. Šobrīd attiecības ar partneri un bērniem, kā arī kontakta saglabāšana ir svarīgākais, jo bērna emocionālai un fiziskai veselībai ilgtermiņā ir lielāka nozīme nekā, piemēram, panākumiem skolā. Ir veselīgi regulāri aprunāties par to, kā ģimenē jūtas vecāks un kā jūtas bērns. Vecākiem ir svarīgi apzināties to, kā viņi jūtas, un uzņemties atbildību par to, lai no pieaugušo emocijām neciestu bērni. Mazināt spriedzi palīdz arī saruna ar draugu vai citu tuvu cilvēku, taču dziļāku grūtību gadījumā nevajadzētu gaidīt bedres zemāko punktu – psihologa, psihoterapeita vai mediatora atbalsts arī attālināti ir pieejams ikvienam.
