Globālas pandēmijas izplatība nav apturējusi ārvalstu specdienestu darbību – tie arvien strādā, lai iegūtu publiski nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanā. SAB pārskats informē – darbības pret Latviju aizvadītajā gadā veica vairāku valstu specdienesti.
Krievijas specdienestu ietekme
Kā norādīts pārskatā, Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu īstenotās aktivitātes vēl joprojām rada būtisku apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu interesēm un kolektīvajai drošībai, gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai.
Pārskats vēsta, ka Krievijas specdienestu izlūkošanas interešu loks darbā pret Rietumvalstīm ir ārkārtīgi plašs un faktiski skar visas jomas – valstu iekšpolitiku un ārpolitiku, lēmumu pieņemšanas gaitu un iespējas to ietekmēt, tāpat notiek arī ekonomiskā un tehnoloģiju spiegošana. Prioritāšu augšgalā ir NATO un tās dalībvalstu drošības politika, aizsardzības spējas un militārais sektors – tas pilnībā atbilst arī situācijai Latvijā.
Neskatoties uz to, ka 2018. gadā Rietumvalstis, kolektīvi atbildot “Skripaļa lietai”, izraidīja vairāk nekā 150 “diplomātu”, tādējādi samazinot izlūkdienestu rezidentūras, Krievijas specdienestu aktivitātes pakāpeniski tiek atjaunotas.
Kā Baltkrievijas VDK ietekmēs valsts drošību?
Tomēr citu valstu specdienestu aktivitātes, kas pērn vērstas pret Latviju, SAB kopumā vērtē kā mērenas; tās neradīja tiešu apdraudējumu valsts drošībai. Taču jau 2020. gada izskaņā atsevišķas norādes liecināja, ka iespējamas izmaiņas Baltkrievijas Valsts drošības dienesta (VDK) darbībā Latvijā.
Rietumvalstu sadarbības nozīme
SAB pārskatā uzsvērts, ka, reaģējot uz Krievijas specdienestu agresijas apmēriem, Rietumvalstu dienesti ir demonstrējuši augstu sadarbības līmeni un vienotu draudu izpratni. Drošības izaicinājumi saglabāsies augsti arī turpmāk, un kolektīvais darbs turpinās.