Kopš pagājušās nedēļas satraucošajiem notikumiem, kad Rīgā, Purvciemā, tika veikts sevišķi smags noziegums, proti, slepkavība, sabiedrībai ir radušies vairāki jautājumi gan par konkrētās un citu līdzīgu lietu izmeklēšanu, gan par policijas darbu kopumā, īpaši slepkavību atklāšanu. Valsts policija uzsver – slepkavību atklāšana ir tās prioritāte.
“Slepkavība ir smagākais noziegums, ko var izdarīt pret personu, atņemot to, ko vairs neatgriezt, – dzīvību. Ir saprotams gan mediju, gan sabiedrības uztraukums un interese par šādiem noziegumiem, un jāteic, ka sabiedrībai ir tiesības zināt aktuālo informāciju saistībā ar tiem. Īpaši – kuru cēlonis ir ne tikai sadzīviska rakstura konflikti, bet arī mērķtiecīgi, rūpīgi plānota izrēķināšanās,” norāda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
“Neatkarīgi no slepkavības veida policijas prioritāte ir atklāt šādus noziegumus un aizturēt vainīgās personas. Lai to izdarītu, nav iespējama publiska šo kriminālprocesu izmeklēšana un katra izmeklēšanas soļa apspriešana. Tomēr tas, ka policijas darbības un jau izdarītais nav redzams publiski, nebūt nenozīmē, ka izmeklēšanas darbs nav veikts profesionāli. Neviena slepkavības lieta netiek aizmirsta, notiek intensīvs darbs, kas tiek pakārtots esošajiem apstākļiem un resursiem,” turpina A. Ruks.
Lai dotu ieskatu, kāda ir situācija Latvijā un kā policijai veicas ar šādu sevišķi smagu noziegumu atklāšanu, ir apkopoti dati par slepkavībām, tostarp pasūtījuma slepkavību tendencēm.
Slepkavības, to mēģinājumi un sagatavošanās tām
Salīdzinot pēdējo piecu gadu statistiskas datus, secināms, ka Valsts policija procentuāli atklāj arvien vairāk notikušo slepkavību, to mēģinājumus un sagatavošanos tām:
- Valsts policijā 2016. gadā no 67 noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti kā slepkavības, no kuriem 14 ir slepkavību mēģinājumi un viena sagatavošanās izdarīt slepkavību, kopumā atklāti 78%
- 2017. gadā no 74 noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem 15 ir slepkavības mēģinājumi un trīs sagatavošanās, atklāti 77%
- 2018. gadā no 79 noziedzīgiem nodarījumiem par slepkavībām, no kurām 23 ir mēģinājumi un viena sagatavošanās, atklāti kopumā 86%
- 2019. gadā Valsts policijā no 75 noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti kā slepkavības, no kuriem 30 ir par slepkavības mēģinājumiem un trīs par sagatavošanu izdarīt slepkavību, kopumā atklāti 88%
- 2020. gadā Latvijā kopumā no 78 noziedzīgiem nodarījumiem par slepkavībām, no kuriem 20 ir slepkavības mēģinājumi un trīs sagatavošanās, kopumā atklāti 85%.
Pēdējo piecu gadu laikā nemainīgi lielāko daļu no šiem noziegumiem sastāda tieši sadzīviska rakstura slepkavības – aptuveni 97% gadījumi. Šajos noziegumos uzbrucējs un upuris pārsvarā ir savstarpēji pazīstami un atradušies alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Izdarītās slepkavības raksturo cinisms un nežēlība, cietušie dažkārt tiek noslepkavoti pat ar sadzīves priekšmetiem, līdz ar to ir secināms, ka nereti slepkavības notiek spontāni, iepriekš neplānoti.
Vēršot uzmanību šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, Valsts policijas priekšnieks norāda: “Jebkura slepkavība, neatkarīgi no tās izdarīšanas veida un motīviem, ir prioritāra Valsts policijai. Pie šādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas strādā labākie un pieredzējušākie izmeklētāji, operatīvie darbinieki un eksperti. Plaši tiek īstenota arī sadarbība ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm un organizācijām – Eiropolu, Interpolu un citām. Valsts policija vienmēr ir darījusi un arī darīs visu iespējamo, lai šīs slepkavības atklātu un novērstu šādus noziegumus.”
Pasūtījuma slepkavības – iemesli un statistika
Vērtējot situāciju saistībā ar pasūtījuma slepkavībām pēdējos piecos gados, tendence īpaši nemainās:
- 2016. gadā reģistrēts un atklāts viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums
- 2017. gadā reģistrēts viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums un viena sagatavošanās slepkavībai, kas arī novērsta
- 2018. gadā īstenota viena pasūtījuma slepkavība un noticis viens mēģinājums.
Jāatzīmē, ka, analizējot slepkavības ilgākā laika periodā, pasūtījuma slepkavību skaits Latvijā būtiski samazinājies. Piemēram, 2001. gadā valstī policija bija reģistrējusi kopumā 12 pasūtījuma slepkavības vai mēģinājumus, kurās nogalināti 11 cilvēki (attiecīgi 2002. gadā reģistrētas 6 pasūtījuma slepkavības vai mēģinājumi, 2003. gadā – 4, 2004. gadā – 9, 2005. gadā – 7, 2006. gadā 6, 2007. gadā – 10, 2008. gadā – 5, 2009. gadā – 5, 2010. gadā – 2, 2011. gadā – 6, 2012. gadā – 3, 2013. gadā – 1, 2014. gadā – 3, 2015. gadā – 3, 2016. gadā – 1, 2017. gadā – 2, 2018. gadā – 2).
Jāuzsver, ka 2019. gadā Valsts policijas operatīvie darbinieki un izmeklētāji ir novērsuši divas pasūtījuma slepkavības sagatavošanās stadijā. Savukārt 2020. gadā gadā reģistrēti trīs pasūtījuma slepkavību mēģinājumi un divas sagatavošanās to izdarīt, kuras arī Valsts policija ir novērsusi, un nav bojā gājušu personu.
Pasūtījuma slepkavību galvenie motīvi pārsvarā saistīti ar konfliktsituācijām kriminogēnā vidē, profesionālajā vai uzņēmējdarbības sfērā, mantkārīgā nolūkā, kā arī atriebības nolūkā.
Deviņdesmitie nav atgriezušies
Policijas darbs ir vērsts ne tikai uz notikušo notikumu atklāšanu, bet lielā mērā arī uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu vēl pirms to notikšanas, kam pamatā ir sarežģīts operatīvais darbs. Tāpat jāpiemin, ka policija turpina izmeklēt un ir izdevies atklāt arī senas slepkavības. Valsts policija regulāri ziņo par atklātiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kliedējot mītus un bažas, ka sevišķi smagus noziegumus, tajā skaitā slepkavības, nevar atklāt un laicīgi novērst.
“Ir dzirdēts, ka publiskajā telpā pēc nesen notikušajiem sevišķi smagajiem noziegumiem izskan teiciens “atgriezušies deviņdesmitie”. Vēlos vērst ikviena uzmanību tam, ka šādi noziegumi nav ikdienišķi notikumi – tie ir ārkārtēji izņēmuma gadījumi. Protams, šādi gadījumi kopējo situāciju saasina, tomēr statistika rāda, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, joprojām dzīvojam salīdzinoši drošā vidē,” uzsver Valsts policijas priekšnieks.
Latvijas noziedzības līmeņa raksturojums
Kopumā noziedzība Latvijā ar katru gadu arvien vairāk mazinās, proti, 2020. gadā uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju reģistrēti 204,7 noziedzīgi nodarījumi, 2019. gadā – 209,6, bet 2006. gadā – 282,2 noziedzīgie nodarījumi. Gan ar tiesībsargājošo iestāžu darbu, gan ar sabiedrības līdzdalību esam spējuši nodrošināt drošu vidi, sabiedrisko kārtību Latvijā. Valsts policija arī turpmāk strādās maksimālo iespēju robežās, lai to nodrošinātu. Tieši tāpēc ir tik ļoti nepieciešams investēt iekšējās drošības attīstībā, tehnoloģijās un policistu izglītībā.
Policija līdz šim ir veikusi apjomīgu darbu – daudzās izmeklēšanās notiek pozitīva virzība. Tiklīdz būs publiski sniedzama informācija, Valsts policija par to informēs.
Valsts policija izsaka visdziļāko līdzjūtību visās slepkavībās bojā gājušo tuviniekiem un piederīgajiem.
