Vasaras brīvlaiks ir tepat aiz stūra, tāpēc “Par drošību!”, sadarbojoties ar Valsts policiju un apdrošinātāju BALTA, aicina vecākus un atvases kopīgi pārrunāt drošības noteikumus un iepazīties ar vērtīgiem ieteikumiem, lai vasaru aizvadītu bez traumām un citiem nepatīkamiem starpgadījumiem.
Būtiskākie apdraudējumi bērnu un jauniešu drošībai
Kā norāda Valsts policija, visbiežāk apdraudējumi vasaras brīvlaikā ir saistīti ar neuzmanību, piedaloties ceļu satiksmē, pārvietojoties ar velosipēdu, skrejriteni, šķērsojot ceļu neatļautās vietās vai nepārliecinoties par savu drošību.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” pārstāve Ludmila Ščegoļeva atzīmē, ka bērni galvenokārt savainojas, uzturoties bērnu rotaļlaukumos vai sportojot, taču nereti arī paslīdot vai paklūpot mājās, krītot, sasitoties, applaucējoties, gūstot dzīvnieku kodumus vai skrāpējumus. Jāatceras, ka skrituļslidas, šūpoles, batuts vai skrejritenis no līksmas izklaides ātri vien var kļūt par ļoti sāpīgu pieredzi gan mazajam fiziski, gan vecākiem – emocionāli un finansiāli.
Statistikas dati
Kā liecina BALTA dati, vasaras mēneši ik gadu ir laiks, kad strauji pieaug atlīdzību pieteikumu skaits saistībā ar traumām, ko guvuši bērni. Pērn atlīdzībās bērnu vecākiem vasaras mēnešos par šādiem negadījumiem izmaksāti teju 90 000 eiro, bet kopā gada griezumā – vairāk nekā 200 000 eiro. Nelaimes gadījumu skaitam, kuros iesaistīti bērni, ik gadu ir tendence pieaugt.
BALTA pārstāve arīdzan izceļ traumu riska nopietnību, atsaucoties uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) apkopoto statistiku, proti, vasaras brīvlaikā ik mēnesi mediķi pie bērniem un pusaudžiem dodas par 200–300 reižu vairāk nekā ziemā un rudenī.
Lai gan visbiežāk traumas tiek gūtas sadzīviskās situācijās (nereti mājās), vasarā pieaug arī ceļu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu skaits. Saskaņā ar CSDD datiem no 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos traumas guvušajiem 388 bērniem liela daļa cietuši laika posmā no jūnija līdz septembrim. Līdz 12 gadu vecumam bērni lielākoties cieš kā pasažieri, bet 12–14 gadu vecumā negadījumi visbiežāk saistīti ar velosipēda vadīšanu. Pērn pavisam reģistrēti 670 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdi, tajā skaitā 70 skrejriteņi. Savukārt 109 cietušie bijuši bērni līdz 14 gadu vecumam. Kā liecina pēdējo trīs gadu statistika, vidēji visvairāk negadījumu notiek jūlijā.
BALTA rīcībā esošie skaitļi un dati liecina, ka pieaugošas traumatisma tendences bērnu vidū vērojamas visās vecuma grupās, tomēr visbiežāk traumas gūst 12–14 gadu veci bērni. Lielākoties (67% gadījumu) ar atlīdzību pieteikumiem pie apdrošinātāja vēršas zēnu vecāki.
Lai gan no traumām nav pasargāts neviens, biežāk redz ķibelēs iekuļamies zēnus, kuri skolas vecumā ir ļoti aktīvi, ar lielu devu enerģijas, turklāt biežāk uzspēlē basketbolu, futbolu vai citas sporta laukumā pieejamās aktivitātes. Lielākās izmaksas parasti saistītas ar sarežģītu kaulu lūzumu ārstēšanu, kas nepieciešama pēc neveiksmīgiem kritieniem spēļu laukumos, batutos un piepūšamajās atrakcijās, kā arī sporta nodarbībās gūtām traumām.
Ceļu satiksmes drošība
Lai izvairītos no ceļu satiksmes negadījumiem, policija iesaka ievērot dažus vienkāršus, bet nozīmīgus ieteikumus:
- Iela jāšķērso pa gājēju pāreju vai pie zaļā gājēju luksofora gaismas signāla, iepriekš noteikti pārliecinoties, ka transportlīdzekļi ir apstājušies
- Brauktuvi nedrīkst šķērsot vietā, kur uzstādīts nožogojums vai barjera
- Lai gan ir atļauta pārvietošanās pa ceļa nomali pretēji braukšanas virzienam, visdrošāk tomēr ir pārvietoties pa ietvi
- Ja bērns brauc ar velosipēdu, jāatceras, ka līdz 12 gadu vecumam galvā obligāti jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei
- Tāpat arī jāpārliecinās, vai velosipēdam ir gaismas atstarotāji un bremzes ir darba kārtībā
- Piedaloties ceļu satiksmē, svarīgi pārzināt un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.
Bērni ir viegls zādzību upuris
Ņemot vērā, ka vasaras brīvlaikā bērni biežāk atrodas ārpus mājas, pastāv lielāks risks iekļūt nepatikšanās, kā arī risks ciest no fiziskās vardarbības, kļūt par zādzību upuri.
Valsts policija atzīmē – vecākiem jāatceras bērniem atgādināt par to, ka nevar uzticēties nepazīstamiem cilvēkiem un ir jācenšas iespējami izvairīties no skaļām kompānijām. Ja kāds svešinieks piedraudot mēģina atņemt piederošas mantas (piemēram, mobilo tālruni vai maku), labāk mantas atdot un uzreiz pastāstīt par notikušo pieaugušajiem, kā arī ziņot Valsts policijai.
Ja svešs cilvēks seko līdzi, pēc iespējas ātrāk ir jāiet uz drošu vietu (veikals, sabiedriskā transporta pietura) un jāizstāsta par notikušo uzticamam pieaugušajam – veikala apsargam, pārdevējai, policijas darbiniekam, sabiedriskā transporta vadītājam vai pieaugušajam ar bērnu.
Jāatgādina, ka nav droši atstāt savas mantas, piemēram, tālruni, velosipēdu, somu, bez pieskatīšanas, jo bērns pavisam viegli var kļūt par zādzības upuri.
Digitālās vides riski vienmēr ir klātesoši
Kā norāda Valsts policija, riski interneta vidē pastāv vienmēr – neatkarīgi no gadalaika.
Galvenie riski, ar kuriem bērni saskaras sociālajos tīklos:
- Pārāk privātu bilžu, video un personiskas informācijas publicēšana ar atrašanās vietas atzīmēm
- Saziņa ar nepazīstamām personām
- Aizvainojoši un negatīvi komentāri, izsmiešana un ņirgāšanās
- Viltus ziņu pieejamība un to izplatīšana
- Slēgtās domubiedru grupas, kurās notiek negatīva rakstura sarakste un mudināšana uz negatīvu rīcību
Kas jāņem vērā, lai dzīve virtuālajā pasaulē būtu iespējami droša?
Valsts policija atgādina, ka, izmantojot sociālos tīklus, bērnam vai jaunietim jāņem vērā sekojošais:
- Internetā ievietots saturs nav izdzēšams uz visiem laikiem
- Bērnu var nofotografēt, nofilmēt, ierakstīt un to ievietot internetā
- Bērnu vērtēs citi interneta lietotāji
- Visu, ko bērns grasās publicēt internetā, redzēs vecāki, skolotāji, draugi, paziņas
- Visus ievietotos foto varēs nokopēt citas personas, lai izmantotu dažādiem mērķiem.
Attālinātā izglītošana drošības jautājumos
BALTA pārstāve Ludmila Ščegoļeva atzīmē, ka apdrošinātājs savu iespēju robežās cenšas izglītot sabiedrību un bērnus par drošu uzvedību, lai veicinātu kopējo izpratni un mazinātu riskus. Tāpēc BALTA kopā ar Valsts policiju un CSDD aicina visus uz traki atbildīgu vasaru!
Lai tai labāk sagatavotos, savas zināšanas iespējams pārbaudīt, izpildot izglītojošu testu. Tas palīdzēs atsvaidzināt gan pieaugušo, gan bērnu zināšanas un, iespējams, pasargās mazos no nepatikšanām brīdī, kad vecāku nav blakus. Visiem, kuri izpildīs testu, BALTA dāvinās bezmaksas fizisko personu vispārējās civiltiesiskās apdrošināšanas polisi nepilngadīgiem bērniem uz trim mēnešiem (01.06.–31.08.2021.).
Pērn līdzīgā akcijā aizsardzību vasaras mēnešos apdrošināšanas formā BALTA uzdāvināja vairāk nekā 18 000 bērnu, un šī pozitīvā iniciatīva tiek turpināta arī šogad.
Savukārt Valsts policija turpina izglītot bērnus un jauniešus attālināti, izmantojot Zoom vai Webex platformas. Visbiežāk skolās tiek pasniegtas informatīvas lekcijas par atbildības tēmu, interneta drošību, ceļu satiksmes drošību un atkarību izraisošām vielām. Valsts policija arī organizē attālinātus konkursus par dažādām ar drošību saistītām tēmām (piemēram, zīmējumu konkursus un mīklas).
Ieteikumi vecākiem, rūpējoties par atvašu drošību
Kā norāda Valsts policija, ir svarīgi veicināt uzticību starp bērnu un vecākiem, lai bērns jebkurā nelaimē (zādzības gadījumā, saskaroties ar draudiem internetā vai ciešot no fiziskas vardarbības) varētu droši izstāstīt par notikušo.
Vecākiem ir jāinteresējas un jāzina, ar ko bērns pavada brīvo laiku, kur atrodas, kādas aplikācijas vai sociālos tīklus izmanto. Būtiski stāstīt par drošību, sniegt padomus un ieteikumus un ar savu piemēru rādīt pareizu rīcību dažādās dzīves situācijās. Vecākiem pēc iespējas ir jārūpējas un jānodrošina bērnam droša laika pavadīšana. Piemēram, jāiegādājas ne tikai velosipēds, bet arī aizsargķivere, elkoņu un ceļu sargi. Kopīgi jāizbrauc vai jāiziet maršruts, norādot uz bīstamām vai nedrošām vietām.
Arī BALTA vasaras gaidās aicina vecākus pārrunāt ar bērniem, ko tomēr nevajadzētu darīt pat visaizraujošāko rotaļu laikā un kā parūpēties par savu un sava īpašuma, piemēram, velosipēda, drošību. Tāpat jāatceras, ka vasaras mēnešos, kad bērni bieži vien rotaļājas ārpus mājas bez vecāku uzraudzības, ir jābūt īpaši modriem un pašiem jārūpējas par savu drošību un veselību.
Apdrošināšanas nozīme
Apdrošinātāja BALTA pārstāve norāda – vecākiem jebkurā gada laikā un sezonā būtu vērts atcerēties gan par nelaimes gadījumu apdrošināšanu, gan par civiltiesisko apdrošināšanu, kas būs nozīmīgs atspaids, ja bērnam gadījies sastrādāt blēņas.
Jāņem vērā, ka apdrošināšana nepasargā bērnus no traumu riska, bet tā sniedz finansiālu atbalstu situācijās, kad traumas rezultātā vecākiem rodas papildu izmaksas. No daudziem nelaimes gadījumiem ir iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām – pārrunājot ceļu satiksmes noteikumus, pārliecinoties, ka bērnam ir atstarotājs, atgādinot, kāda rīcība ir vai nav pieļaujama sporta zālē vai bērnu rotaļlaukumos.
Tomēr, ja nelaimes gadījums jau ir noticis, tas visbiežāk nozīmē maksas pakalpojumu medicīnu. Papildus tam nāk klāt arī izdevumi par medikamentu iegādi un rehabilitācijas pakalpojumiem (masāža, vingrošana, fizioterapeita pakalpojumi), kas ir sevišķi nozīmīgi, lai atjaunotu kustību funkcionalitāti pēc ģipša imobilizācijas. Tāpat arī nopietnāku traumu gadījumā nereti vienam no vecākiem jāņem slimības lapa vai jāmeklē aukle bērna pieskatīšanai, tāpēc apdrošināšana palīdzēs vecākiem saņemt pienācīgu finansiālo palīdzību šādos gadījumos.
