Ziņu vietne “Par drošību!” turpina aizsākto tēmu par dezinformācijas nozīmi Latvijā. Šoreiz redzējumā un ieteikumos dalās Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga.
Būtiskākie izaicinājumi
Kā norāda Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, viens no lielākajiem izaicinājumiem dezinformācijas novēršanas jomā vēl joprojām ir Krievijas aktivitātes un centieni gūt ietekmi. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet visu Eiropu. Un, protams, šobrīd visaktīvāk dezinformācija tiek izplatīta pandēmijas kontekstā, piemēram, par vakcinācijas procesu. Ir redzami neskaitāmi mēģinājumi diskreditēt rietumu vakcīnas un vakcinētājus, un šie mēģinājumi tiešā vai netiešā veidā saistīti gan ar Krieviju, gan Ķīnu. Kaut gan mums vienmēr patīk teikt, ka vainīga ir Krievija, nereti tiek atklāta strauja dezinformācijas izplatīšanās arī indivīdu līmenī un tā dēvētajos “burbuļos”, piemēram, sociālās saziņas vietnē Facebook.
Šajā gadījumā būtisks faktors ir auditorijas medijpratība un tas, cik viegli tā pakļaujas dezinformatoru mēģinājumiem.
Kā izglītot sabiedrību dezinformācijas jautājumā?
Viena no metodēm, kuru jau praktizē vairāki mediji, ir faktu pārbaudes, proti, ar konkrētiem faktiem tiek atspoguļots, ka attiecīgā informācija nav patiesa vai daļēji atbilst patiesībai. Gunta Sloga uzsver, ka ne vienmēr mēs redzam pilnīgas dezinformācijas gadījumus, bet gan maldināšanu, kur fakti tiek pasniegti daļēji pareizi vai īpašās interpretācijās. Šeit saistošs ir jautājums par auditorijas izpratni – par to, kas ir fakti, kā var noskaidrot faktus un kāda ir mediju loma.
Izteikta problēma, kas vērojama gan vakcīnu pretinieku, gan Covid-19 vīrusa noliedzēju starpā, ir neuzticība tradicionālajiem medijiem. Tādējādi tiek izvirzīts būtisks jautājums, proti, kā sabiedrību, it sevišķi šaubīgās daļas, iespējams pārliecināt, ka tradicionālie mediji ir nozīmīga demokrātijas sastāvdaļa un tie palīdz noskaidrot patiesos faktus.
Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja uzsver, ka svarīga ir kopējās medijpratības veicināšana, taču atzīmē – medijpratību dažkārt saprot vien ziņu pratības jomā, bet, protams, ka tā ir daudz plašāka un aptver vairākus aspektus, piemēram, digitālo pratību un informācijas pratību.
Kas ietekmējis straujo dezinformācijas izplatību?
Būtiskākais iemesls straujai dezinformācijas izplatībai ir tieši sociālo tīklu platformu neregulēta lietošana. Sākotnēji visi bija priecīgi par iespēju jebkuram kļūt par informācijas radītāju un izplatītāju, sākot apšaubīt mediju nepieciešamību un nozīmi.
Šī iespēja, kas no sākuma tika uzskatīta par runas un vārda brīvības uzvaru, izrādās, ir atnesusi sev līdzi ļoti rūgtu mācību, jo sociālie mediji ir izcila vide, lai izplatītu melus, nepatiesību, baumas un uzkurinātu dažādu viedokļu piekritējus. Dezinformācija ir bijusi vienmēr, tāpat vienmēr ir bijuši spēlētāji, kas vēlējušies dezinformāciju izplatīt. Šobrīd tiek plaši runāts par Covid-19 dezinformāciju, taču, ja nebūtu šāda vīrusa, noteikti būtu citas tēmas, kuras izraisītu dezinformācijas uzplaukumu.
Patlaban svarīgi ir tas, ka valsts un starptautisko organizāciju līmenī tiek strādāts pie dažādiem regulācijas mehānismiem. Piemēram, Austrālija gada sākumā diezgan radikāli lika visiem lielākajiem sociālajiem tīkliem sadarboties ar medijiem un dalīties ienākumos (jo mediji zaudē būtiskus ienākumus cīņā ar sociālajiem tīkliem). Tika ieviests speciāls kodekss dezinformācijas izplatības ierobežošanai, un šobrīd Eiropas Savienība strādā pie vairākām iniciatīvām, ar kurām tiks ierobežota sociālo tīklu darbība. Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja piebilst, ka tagad arī lielie spēlētāji, piemēram, Facebook, ar nepacietību gaida nacionālās vai Eiropas Savienības regulas, kas noteiks, ko tiem darīt vai nedarīt.
Tiesībsargājošo iestāžu kompetence
Ieklausoties amatpersonu retorikā, var secināt, ka dezinformācijas jautājums ir kļuvis par prioritāti arī no valsts drošības aspekta. Taču, runājot par kompleksu pieeju sabiedrības noturības radīšanai pret dezinformāciju, ir vēl gana daudz darāmā.
Dezinformācijas novēršana nākotnē
Pēc Baltijas Mediju izcilības centra vadītājas uzskatiem, jāsāk ar to, ka Latvijas skolu sistēmā medijpratības apguve vēl aizvien ir ļoti fragmentāra un arī jaunajā izglītības reformā tā nav pietiekami integrēta. Noteikti ir nepieciešams darbs gan ar skolēniem, gan jauniešiem, taču uzmanība jāpievērš arī “īpaši jūtīgajām grupām”, piemēram, krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuri izceļas pandēmijas kontekstā, jo atrodas lielākā Krievijas dezinformācijas varā un izvēlas vakcinēties vēl mazāk, nekā latviski runājošie. Šajā aspektā vairs netiek runāts tikai par medijpratību, bet arī to, cik lielā mērā krievvalodīgo grupas ir integrētas, vai tām ir pieejami kvalitatīvi mediji krievu valodā un alternatīvas Kremļa dezinformācijas kanāliem. Arī politiķiem šeit ir jāuzņemas iniciatīva un jāpauž sabiedrību vienojoši vēstījumi.
Tāpat jāstrādā arīdzan ar citām grupām, proti, senioriem, un jāstiprina sabiedriskie mediji (Latvijas Televīzija un Latvijas Radio), kas ir vieni no visvājāk finansētajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Tradicionāli šiem medijiem bieži vien pārmet, ka tie neuzrunā jaunas auditorijas. Bet jautājums ir – vai tiem ir nauda, līdzekļi un iespējas, lai tie varētu veidot saturu dažādos digitālos kanālos un citās platformās, kur atrodas auditorija.
Kas attiecas uz stratēģisko spēju šo dezinformāciju fiksēt – nevar teikt, ka Latvijai, dzīvojot kaimiņos ar Krieviju, pieredzes nav. Šobrīd dezinformācijas uzliesmojums ir saistīts ar sociālo platformu nekontrolējamību, taču kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Krievija ir nemitīgi centusies izplatīt dažāda veida dezinformāciju. Tikai agrāk pret to bija vieglāk cīnīties, jo ziņu plūsma nebija nepārtraukta.
Dezinformācijas atpazīšana – ar ko sākt?
Pirmais, ko cilvēkam vajadzētu saprast, ir personīgā informācijas pielietošanas diēta, proti, ko cilvēks lasa, kad no rīta paņem savu telefonu. Ir svarīgi izvērtēt savus informācijas avotus un saprast, vai tie ir uzticami. Protams, nav iespējams pārliecināt to sabiedrības daļu, kura uzskata, ka visi melo un pasaulē valda sazvērestība, bet šī daļa ir niecīgs procents, jo vairums cilvēku tomēr meklē atbildes pie speciālistiem, ekspertiem un zinātniekiem.
Žurnālistikas zelta likums paredz, ka ir nepieciešami divi avoti, jo šis papildus avots būs tas, kas apliecinās informācijas patiesumu vai to noliegs. Taču ir vēl viens variants – patiesība slēpjas kaut kur pa vidu.
Uzdod jautājumus!
Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga iesaka pēc iespējas dažādot informācijas mediju patēriņu. Polarizētās sabiedrības dēļ (tas atkal redzams arī vakcinācijas kontekstā) cilvēki ir ļoti grūti pārliecināmi. Ja ir gadījies nonākt situācijā, kad otra puse šķietami izplata nepatiesu informāciju, ir jāsāk uzdot jautājumus – kāpēc šāds uzskats radies un no kurienes iegūta attiecīgā informācija. Ir ļoti svarīgi sarunāties. Pat ja tie ir viedokļu pretinieki, ir jārunā un jāsaprot, kāpēc cilvēks tā domā.
