Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu ministre turpmāk būs Marija Golubeva, kas līdz šim pildīja Saeimas sekretāra biedres pienākumus. Saeimas deputātes Marijas Golubevas (AP) prioritātes, nonākot iekšlietu ministres amatā, būs iekšlietu sistēmas strukturālās reformas, policijas stiprināšana un vardarbības novēršana ģimenēs, taču iekšlietu ministres pagātne un pieredze iekšlietu un drošības nozarei šķiet apšaubāma.
Kā norāda Kustība “Par!” paziņojumā presei Golubevas prioritātes būs arī civilās aizsardzības un policijas reaģēšanas spējas palielināšana, pirmstiesas izmeklēšanas un policijas izglītības un apmācību kvalitāte, naida noziegumu un vardarbības ģimenē prevencija un izmeklēšana, bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencija kā alternatīva sodīšanai. Golubeva ministres darbā sadarbošoties ar nozaru nevalstiskajām organizācijām un to lietpratējiem.
Gan reaģēšanas spējas, gan izglītības kvalitāte ir bijusi iepriekšējā ministra – Sanda Ģirģena – darbu sarakstā un jānorāda, ka jaunajai iekšlietu ministrei tas vairs būs tikai jānoved līdz galam, jo lielākā daļa darbu ir izdarīta. Taču naida noziegumi un vardarbība ģimenē ir vairāk vai mazāk saistītas ar ideoloģiskām dogmām. To norāda arī pati jaunā iekšlietu ministre, kas atsaucoties uz krimināllikuma nepapildināšanu ar “naida noziegumu” ideoloģisko kontekstu norāda uz “konservatīvo vērtību naidu un mobingu”
Īpatnēji šķiet arī ministru kandidātes profils uz iekšlietu ministra posteni, kas faktiski atbild par noziegumu prevenciju un atklāšanu, taču tajā pat laikā, pavisam nesen pati topošā iekšlietu ministre sodīta ar naudas sodu par valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. Faktiski, šobrīd topošā iekšlietu ministre sodīta par noziegumiem, kas, iespējams, saistīti ar korupciju.
Argumentējot ministres amata kandidātes uzvēli, “Par!” uzsver, ka Golubevai ir starptautiska pieredze valsts pārvaldē un rīcībpolitiku veidošanā. Viņa ir pētījusi migrācijas rīcībpolitikas un sadarbojusies ar centru “Marta” cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos. Savukārt Saeimā viņa pievērsusies likumdošanas uzlabošanai cīņā pret naida noziegumiem. Šobrīd viņa darbojas Saeimas Nacionālās drošības komisijā.
Kas vēl ir būtiski, ka topošā iekšlietu ministre norāda uz problēmām patvēruma meklētāju politikā, kas nav aktuāla jau kopš migrācijas krīzes vairākus gadus atpakaļ, taču šis jaunajai ministrei ir bijis svarīgi. Arī tas norāda nevis uz profesionālu iekšlietu ministrijas pārvaldību, bet ideoloģisku kontroli pār vienu no svarīgākajiem amatiem.
Tāpat Golubevas prioritātes būs strādāt ar jautājumiem par vardarbības novēršanu sabiedrībā, tostarp, ģimenēs. Golubevas uzmanības lokā būšot jautājumi, kas saistīti ar patvērumu meklētāju uzņemšanas sistēmas kvalitātes uzlabošanu.
Skaidrojot kandidēšanas iemeslus, Golubeva norādīja, ka jebkuram politiķim ir jābūt gatavam uzlabot arī tās valsts pārvaldes jomas, kuras nav bijušas viņa līdzšinējā redzeslokā. “Esmu strādājusi ar migrācijas jautājumiem domnīcas “Providus” laikā. Tāpat esmu kā eksperte palīdzējusi centrā “Marta” jautājumos kā novērst ģimenes vardarbību un tiem, kas cietuši no vardarbības,” uzsvēra Golubeva.
Rezumējot – Jaunās iekšlietu ministres problemātika aprobežojas ar patvēruma meklētājiem un vardarbību ģimenē. Realitātē, tas nekādi nepārstāv iekšlietu sistēmas problemātiku. Reālās problēmas, kas tika risinātas iepriekšējā ministra laikā, visticamāk, netiks virzītas ar tādu pašu jaudu, kā iepriekš, taču radikālas ideoloģiskas dogmas tiks virzītas, kā primārās. Varam tikai cerēt, ka iekšlietu sistēma no tā necietīs, taču tā ir tikai naiva cerība. Vēl jo mazāk varam cerēt, ka par iespējamo korupciju sodīta deputāte būs īstais cilvēks iekšlietu ministra amatam.
