NATO trešdien izraidījusi astoņus Krievijas misijas Ziemeļatlantijas aliansē locekļus, kas slepus strādājuši kā izlūkdienesta darbinieki.
Alianse arī uz pusi samazinājusi Maskavas misiju, kas var strādāt NATO galvenajā mītnē.
“Mēs varam apstiprināt, ka mēs esam atsaukuši akreditāciju astoņiem Krievijas misijas NATO locekļiem, par kuriem nebija apliecināts, ka viņi ir Krievijas izlūkdienesta virsnieki,”
pavēstīja NATO amatpersona.
NATO arī no 20 uz desmit samazinājusi pozīciju skaitu, uz kurām Krievija organizācijā var akreditēt savus cilvēkus, sacīja amatpersona.
Šim lēmumam, kas stāsies spēkā mēneša beigās, skaidra motivācija netika sniegta.
NATO un Krievijas attiecībās iestājās atsalums, kad Krievija 2014.gadā iebruka Ukrainā un anektēja Krimu.
Krievijas kodolraķešu izvietošana, lidmašīnu ielidošana NATO gaisa telpā un reaktīvo iznīcinātāju lidošana līdzās NATO karakuģiem ir iemeslu vidū, kas spriedzi attiecībās palielina.
Oficiālas sarunas pušu starpā pēdējo gadu laikā bijušas stipri ierobežotas.
“NATO politika pret Krieviju ir konsekventa. Mēs esam pastiprinājuši mūsu atturēšanas stratēģiju un aizsardzību, reaģējot uz Krievijas agresīvajiem soļiem, vienlaikus mēs esam atvērti nopietnam dialogam,”
sacīja amatpersona.
Galvenā dialoga foruma – NATO-Krievijas padomes – darbs ir apstājies.
“NATO ierosināja rīkot vēl vienu NATO-Krievijas padomes sēdi pirms 18 mēnešiem, un šis piedāvājums ir spēkā. Bumba ir korta Krievijas pusē,” sacīja amatpersona.
Krievijas parlamenta apakšnama Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis noraidīja pārmetumus Krievijas diplomātiem un brīdināja, ka NATO solis vairos spriedzi attiecībās.
Ziņu aģentūrai “Interfax” Sluckis sacīja, ka Maskava varētu reaģēt ar asimetriskiem atbildes soļiem, tuvāk nepaskaidrojot, kādi tie varētu būt.
