Latvijā ir viens no zemākajiem digitālās pratības līmeņiem Eiropas Savienībā. Individuāli Latvijas iedzīvotāji ar informācijas tehnoloģijām ir “uz tu”, taču valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības jomā digitalizācija ir zemā līmenī. Tas savukārt rada kiberdrošības riskus, secināts OECD pētījumā. Lai meklētu risinājumu OECD pētījumā minētajām problēmām, Saeimas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputāti iztaujāja atbildīgo iestāžu un ministriju pārstāvju, tā ziņo Latvijas Televīzija.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno valsts pārvaldei piedāvāt veselu pasākumu kopumu kiberdrošības stiprināšanai. Vienkāršākais risinājums – noalgot augstas klases kiberdrošības speciālistus – gan tik viegli nebūšot īstenojams.
“Izaicinājums ir samaksāt tirgus līmeņa algas kiberdrošības speciālistiem, bet šādu speciālistu tirgū gluži vienkārši nav,” skaidroja LVRTC Kiberdrošības pakalpojumu daļas vadītājs Edgars Gončars.
Tādēļ LVRTC piedāvājums paredz audzināt pašiem savus kiberdrošības speciālistus, pārvilinot uz valsts pārvaldi tā sauktos “labos hakerus”, kuri savas prasmes varēs asināt īpaši izveidotos kiberpoligonos.
“Plānojam ieviest kiberpoligonu funkcionalitāti, kurā varētu simulēt reālas valsts pārvaldes darba vides un kur varētu trenēties šie valsts pārvaldes informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti, gan mēģinot kompromitēt šo vidi, gan aizstāvoties,” skaidroja Gončars.
“Šī ir laba iniciatīva, kas ieskicēta vairākiem nākamajiem gadiem. Finansējums tās sākšanai ir pieejams, bet, lai nodrošinātu pilnā apmērā, par finansējumu vēl būtu jāskatās, jo plāni ir lieli,” sacīja Saeimas IT apakškomisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija).
Kiberpoligonus un citus digitālās drošības pakalpojumus LVRTC plānots īstenot valsts pārvaldes IT centralizācijas programmas ietvaros, piesaistot arī Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Precīzas šo poligonu izveides izmaksas LVRTC vēl neatklāj, bet plānots piesaistīt ES fondu līdzekļus.
