Jau pirms desmit gadiem Zviedrijā bija simtiem izlūkdienestu darbinieku, kas spēja darboties ar aģentūras tīklu, kas varētu sasniegt tūkstoti aģentu. Kopš tā laika draudi no svešām varām pastiprinājušies, vēsta zviedru mediji.
“Kopumā šīs aktivitātes pret Zviedriju ir palielinājušās,”
Zviedrijas drošības dienestā (SAPO) saka Daniels Stenlings.
Īsā laikā uzmanību pievērsuši vairāki gadījumi ar aizdomām par spiegošanu. Starp vairākiem, tiek izmeklēti arī divi brāļi, no kuriem viens ir bijušais augstākā līmeņa vadītājs valsts aģentūrā, kurš strādājis arī Zviedrijas drošības dienestā SAPO un Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienestā MUST, par desmit gadus ilgušu spiegošanu pret Zviedriju.
Šodien vairākas valstis veic nelikumīgas izlūkošanas darbības pret Zviedriju, un saskaņā ar SAPO teikto, tām ir ievērojamas informācijas ieguves spējas.
Kopumā valstī uz vietas ir vairāk nekā 15 valstu izlūkdienestu virsnieki, un 2012. gada valdības izmeklēšanā SAPO norādīja, cik cilvēku ir iesaistīti – no aptuveni simt līdz vairākiem simtiem izlūkdienestu virsnieku, no kuriem katrs var operēt no viena līdz četriem aģentiem.
Tas nozīmē, ka šo slēpto darbinieku skaits potenciāli var sasniegt no simts līdz pat tūkstotim aģentu/potenciālo spiegu.
Viltus diplomāti
Kopš pirmo aplēšu publicēšanas ārvalstu izlūkdienestu aģentu skaits ir audzis, uzskata Zviedrijas Drošības dienesta pretizlūkošanas vadītājs Daniels Stenlings.
“Viņu skaits ir palielinājies visos laukos. Tas pilnībā atbilst mūsu teiktajam – ka mēs redzam vairāk aktivitāšu no citām valstīm Zviedrijas virzienā,”
D.Stenlings
Daļēji runa ir par izlūkdienesta darbiniekiem, kas izvietoti vēstniecībās. SAPO iepriekš vēstīja, ka katrs trešais Krievijas diplomāts faktiski strādā vienā no Krievijas izlūkdienestiem.
Un daļēji tas ir par izlūkdienesta darbiniekiem, kuri ceļo neregulārām misijām un pēc tam atgriežas savā dzimtenē. Tiek uzskatīts, ka šī grupa ir ievērojami lielāka.
“Viņi ierodas ar aizsegiem. Viņi it kā darbojas korporatīvajā pasaulē, ka viņi pieder uzņēmumiem vai citām privātā sektora daļām,”
saka Daniels Stenlings.
Aizvien agresīvāka aktivitāte
Saskaņā ar Lundas Universitātes izlūkošanas analīzes vecākā profesora Vilhelma Agrela teikto, aizdomas par spiegu lietām, kas tagad kļuvušas zināmas, skaidri parāda, ka darbības pret Zviedriju notiek gan agresīvāk, gan ar lielāku risku.
Zviedrijas aizsardzības pētījumu centra FOI drošības politikas analītiķis Fredriks Vesterlunds uzskata, ka nākotnē gaidāmi vēl vairāk spiegu tiesas procesu.
