Tor tīkls, kas daļēji ir privātuma pakalpojums un daļēji ieeja “tumšā tīmekļa” nelegālajos forumos un noziedzīgos uzņēmumos, pēc valdības aizlieguma Krievijas iedzīvotājiem vairs nebūs oficiāli pieejams. Krievijas valdība, ejot ceļu, kas atgādina Ķīnas interneta kontroles programmu, ir veikusi virkni šādu pasākumu, kas ierobežo piekļuvi tīmekļa vietnēm, kuras, pēc tās domām, ir nelabvēlīgas tās interesēm vai kaut kādā veidā problemātiskas.
Krievija ir bloķējusi piekļuvi tīmekļa vietnei www.torproject.org valsts līmenī, papildus atslēdzot Tor tīklu, uzdodot interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt elementus, kas ļauj tam piekļūt (piemēram, starpniekserverus, ko izmanto kā tiltu uz šo pakalpojumu).
Tor tīkla “bloķēšana”, ņemot vērā tā būtību, ir diezgan veltīgs pasākums. Pakalpojuma pārstāvis sacīja, ka joprojām ir iespējams piekļūt spoguļvietnei, un līdzekļus, kas ļauj piekļūt vietnei, izņemot oficiālo tīmekļa vietni, valdība vai interneta pakalpojumu sniedzējs nevar pilnībā atspējot.
Krievijas interneta regulatora Roskomnadzor solis, kas pagājušajā nedēļā ar tiesas lēmumu noteica aizliegumu, ir daļa no ilgtermiņa interneta kontroles programmas, kuras mērķis ir pēc iespējas vairāk ierobežot politisko opozīciju, aizbildinoties ar sabiedrības drošību un cīņu pret ekstrēmismu tiešsaistē.
Roskomnadzor pirmsākumi
Aģentūra tika dibināta 2008. gadā Putina ilggadējā līdzgaitnieka Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā, un visā tās pastāvēšanas laikā tā ir izpelnījusies kritiku par politisko disidentu vajāšanu un apspiešanu. Kopš 2014. gada tā ir vērsusies pret politiskās opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, kad tā lika bloķēt viņa blogu, un pavisam nesen ir sodījusi dažādas sociālo mediju vietnes par atteikšanos dzēst videoierakstus ar Navaļniju.
Roskomnadzor 2018. gadā bloķēja arī piekļuvi privātajam ziņojumapmaiņas pakalpojumam Telegram, kad šis pakalpojums atteicās tiesībaizsardzības iestādēm nodot savas šifrēšanas atslēgas, taču bija spiests atteikties no šī pasākuma, kad tā masveida IP bloķēšanas neparedzētās sekas atņēma piekļuvi arī Amazon un dažādiem citiem hostinga pakalpojumiem.
Likumīgs attaisnojums, lai bloķētu piekļuvi
Roskomnadzor min likumīgu attaisnojumu, lai bloķētu piekļuvi Tor tīklam, proti, piekļuvi nelegālam saturam, ar ko Tor ir kļuvis pazīstams vismaz tikpat lielā mērā (ja ne vairāk) kā ar saviem privātuma lietojumiem. Lai gan Tor nav vienīgais līdzeklis, kā piekļūt tumšajam tīmeklim, tas ir vadošais “zīmols” un viens no izplatītākajiem veidiem, kā tam piekļūt. Pakalpojumu apsekojumos nemainīgi tiek konstatēts, ka lielākā daļa datplūsmas ir saistīta ar nelikumīgām darbībām, piemēram, narkotiku pirkšanu un pārdošanu, kā arī hakeru pakalpojumu un nozagtas personiskās informācijas tirdzniecību.
Taču Tor tīklu plaši izmanto arī privātuma nodrošināšanai, jo īpaši saziņai starp disidentu un aktīvistu grupām, pret kurām var vērsties autoritāras valdības. Šādā veidā tas visbiežāk tiek izmantots kopā ar virtuālajiem privātajiem tīkliem (VPN), pret ko pēdējā laikā vēršas arī Roskomnadzor: kopš 2019. gada aģentūra ir bloķējusi desmitiem šo pakalpojumu.
Krievijas interneta kontroles programmā minēti tiešsaistes kaitējuma avoti, taču vērojamas tendences politiskās apspiešanas virzienā.
Pagaidām nav zināms, cik efektīva būs šī interneta kontroles stratēģija, taču pirms aizlieguma Krievija bija otra lielākā Tor tīkla lietotāja pasaulē ar aptuveni 300 000 lietotāju dienā.
Veikti arī citi pasākumi, kas līdzīgi Ķīnas interneta kontroles shēmām
Krievija tagad pieprasa, lai ārvalstu uzņēmumi, kas ir pārstāvēti šajā valstī, glabā Krievijas lietotāju datus serveros valstī, kā arī uztur pārstāvniecības valstī, lai palīdzētu ar valdības pieprasījumiem. Lai gan šie elementi paši par sevi varētu nebūt slikti, šķiet, ka valsts arī virzās uz priekšu ar 2019. gada beigās ieviesto “suverēnā interneta” koncepciju. Lai gan tas vēl nav īstenots, šis likums piešķir valdībai pilnvaras nodalīt Krievijas internetu no pārējās pasaules.
Projektā “Suverēns internets” ir ierosinātas arī vairākas obligātas uzraudzības tehnoloģijas interneta kontrolei, kas vēl tikai tiek izstrādātas. Viena no tām ir “padziļināta pakešu pārbaude” – ierosinātā sistēma, kas dotu interneta pakalpojumu sniedzējiem iespēju ieskatīties šifrētā saziņā.
Jauna problēma – ļaunpratīgi mezgli
Tā kā Krievijas interneta lietotāji meklē alternatīvus veidus, kā piekļūt Tor tīklam, ļaunprātīgi mezgli kļūst par arvien lielāku problēmu. Daži pētnieki uzskata, ka šo “uzbrukuma mezglu” galvenie izplatītāji ir Krievijas valdības izsmalcinātās nacionālo valstu hakeru komandas. Tor tīkla mezgli ir īpaši bīstami, jo ļaunprātīgi mezgli spēj atņemt aizsardzību, ko parasti nodrošina SSL (https://) savienojumi, un apskatīt potenciāli konfidenciālus atklātā teksta datus. Krievijai paplašinoties centieniem kontrolēt internetu, tā var izrādīt lielāku gatavību iesaistīt savas izlūkošanas komandas pret plašāku iedzīvotāju loku.
