Digitālajai dzīvei ieņemot arvien lielāku lomu ikviena ikdienā, aizvien vairāk aktivizējas arī digitālie uzbrucēji. Digitālo uzbrukumu mērķis ir ne tikai naudas līdzekļi, bet arī konti un cilvēku identitāte, citu abonētie pakalpojumi, kontaktu bāžu pārdošana, ierīču inficēšana, lai slēptu savu identitāti, izmantotu tās citos kibernoziegumos vai kriptovalūtu “rakšanā”. Vienlaikus daļa sabiedrības uzskata, ka par digitālo drošību ir jārūpējas citiem – katrs trešais saka, ka ar to atbildīga ir valsts (36%) un interneta pakalpojuma sniedzēji (37%)[1]. Lai uzlabotu sabiedrības digitālās drošības prasmes, Tet ir izveidojis ikvienam brīvi pieejamu “Digitālās drošības ceļvedi” (www.tet.lv/digitaladrosiba). Tas palīdzēs pasargāt savu identitāti, ierīces, datus, failus un citu informāciju.
Sociālās iniciatīvas atklāšanas pasākumā Intars Busulis, Dāvis Valdnieks, Sandija Salaka, Deniss Ševeļovs, Lelde Kovaļova un citi dalījās savā pieredzē, kā viņi tikuši ievilināti ļaundaru nagos, mudinot citus nepieļaut viņu digitālās dzīves kļūdas.
“Digitālā vide sniedz plašas iespējas sabiedrības un ekonomikas attīstībai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai, tomēr vienlaikus tā arī paver plašākas iespējas drošības riskiem. Mums kā nozarei un katram indivīdam ir pienākums parūpēties par sevi un apkārtējiem. Tādēļ esam izveidojuši “Digitālās drošības ceļvedi”, kas ikvienam palīdzēs veidot un stiprināt savu digitālās aizsardzības mūri,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
“Ir iesakņojies maldīgs uzskats, ka digitālajiem uzbrucējiem mēs neesam gana interesanti – pietiekami bagāti vai slaveni. Tas ir maldinoši un sabiedrību pakļauj riskam, kas var rezultēties ne tikai ar nepatīkamo sajūtu, ka kāds ir ielauzies privātajā telpā, bet arī zaudētiem līdzekļiem, sociālo tīklu kontiem vai failiem. Labākais veids, kā izvairīties no krāpniekiem, ir nepieļaut uzbrukumu, tādēļ ikvienam digitālās satiksmes dalībniekam pret savu drošību jāizturas ar vislielāko nopietnību!” turpina U.Tatarčuks.
“Digitālās drošības ceļvedis” ļauj novērtēt savas esošās zināšanas digitālajā satiksmē un sniedz ieteikumus ierīču un tajās uzglabāto datu drošībai gan ikvienam sabiedrības loceklim, gan biznesam. Tāpat Tet eksperti izstrādājuši īpaši jauniešu auditorijai pielāgotus ieteikumus un sadarbībā ar satura veidotāju Joretu izveidojuši video lekciju par to, kā sargāt savu sociālo tīklu kontu vai atpazīt aizdomīgus e-pastus, sms vai Watsapp ziņas. “Digitālās drošības ceļvedis” arī informēs par turpmākajām iniciatīvas aktivitātēm iedzīvotāju drošības uzlabošanā – vebināriem, diskusijām, pieredzes stāstiem, kas norisināsies mēneša garumā.
Vēršot uzmanību digitālo uzbrukumu veidu dažādībai un riskiem uzbrukumu piedzīvot ikvienam, iniciatīvas atklāšanas pasākumā ar savu pieredzi dalījās arī sabiedrībā zināmi cilvēki. Mūziķis Intars Busulis atklāja, kā tika nozagts viņa Instragram konts ar visiem sekotājiem. “2018. gadā es pieteicos zilajam “ķeksītim” Instagram, lai verificētu kontu, un jau pēc kādas stundas man atnāca uzaicinājums to izdarīt it kā no Instagram. Es uzklikšķināju un viss – mani izmeta ārā no profila. Tagad tā konta vairs nav. Zaudēju profilu ar 53 tūkstošiem sekotāju. Tā bija liela mācība – es visur nomainīju paroles. Tagad man ir sava shēma, kā es regulāri mainu paroles katram portālam,” atzīst Intars.
Ietekmētāju pētnieka un satura autora Denisa Ševeļova stāsts aicināja būt uzmanīgiem pret aizdomīgām e-pasta vēstulēm sociālajos tīklos. Deniss stāsta: “Domāju, ka neesmu no tiem “dundukiem”… Facebook pienāca ziņa no kādas pazīstamas žurnālistes. Bilde ir, vārds un uzvārds ir. Ziņas teksts – Deniss, esmu pazaudējusi telefonu, man vajag pieslēgties un verificēties. Kāds tev ir tālruņa numurs? Drīzumā Tev atnāks ziņa, apstiprini to, nosūti kodus, ko saņēmi. Tā arī rīkojos. Bet kaut kas nestrādāja, sūtīju vēlreiz un vēlreiz. Domāju, kaut kas ir ļoti aizdomīgi. Uzklikšķināju uz žurnālistes profila. Izrādās, tas bija klons – paņemts žurnālistes vārds, uzvārds un profila bilde. Sapratu, ka esmu piečakarēts par gandrīz 100 eiro, jo katrs sms, ko sūtīju, maksāja padmsit eiro.”
Tāpat pasākumā TV producents un pasākumu vadītājs Dāvis Valdnieks pastāstīja, kā viņa portreta fotogrāfija tika negodīgi izmantota saistībā ar kriptovalūtas popularizēšanu, tādējādi viņam kļūstot par maldinošas reklāmas seju. Populārā “Māmiņu klubs” vadītāja Sandija Salaka veido ne tikai televīzijas raidījumus un organizē dažādas nodarbības jaunajiem vecākiem, bet arī palīdz iesaistīt sabiedrību ziedojumu vākšanā nelaimē nonākušiem bērniem. Viņas un ziedotāju labo sirdi izmantoja krāpnieki, ziedojuma ziņai pievienojot savu bankas kontu.
Savukārt rakstniece un kino producente Lelde Kovaļova, kura ir veidojuši arī skatītāju iecienīto seriālu “Bezvēsts pazudušās”, reiz sastapās ar zagļiem internetā. Viņa nesen iegādāto kameru iznomāja arī citiem kino ļaudīm un sludinājumus par to izvietoja dažādos interneta portālos. Reiz to iznomāja kāds vīrietis, kurš jau nākamajā dienā, nevienam nezinot, kameru pārdeva aiz Latvijas robežas. Situācijas risināšanā aktīvi iesaistījās gan Lelde ar ģimeni, gan policija.
Kampaņas atklāšanas pasākuma “Digitālais uzmetiens” video ierakstu un atklātos stāstus var noskatīties šeit:.
Fotogalerija no atklāšanas pieejama šeit.
Informatīvais atbalsts – Delfi, Visual Media un EHR.
[1] Sadarbībā ar Norstat maija sākumā Tet veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuri lieto internetu.