“Mana identitāte tika nozagta pirms vairākiem gadiem, bet tas ir murgs, kas mani ietekmē vēl šodien.” stāsta kāda sieviete, kas piedzīvojusi identitātes zādzību.
Tā bija 2018. gada februāra nedēļas nogale, kad manam vīram pēkšņi izslēdzās telefons.
Sākumā mēs par to neko daudz nedomājām – visticamāk, tīkla kļūda. Taču tas, ko mēs noraidījām kā sliktu zonu, izrādījās pirmā pazīme par identitātes zādzību, kas mūs vajāja vēl vairākus gadus.
Veicot dažādus telefona zvanus, mēs noskaidrojām, ka kāds ir nozadzis mana vīra tālruņa numuru. Mēs pat nezinājām, ka tas ir iespējams. Pamazām uzzinājām, ka kāds bija izveidojis jaunu kontu mūsu mobilo sakaru operatora portālā, izmantojot viņa tālruņa numuru un minimālas zināšanas par manu vīru, tādējādi neatgriezeniski bloķējot viņa kontu.
Nākamā lieta, kas kļuva nepieejama, bija viņa e-pasts. Pārņemot divu faktoru autentifikāciju, vainīgā persona izslēdza viņu no konta. Situācija strauji pasliktinājās.
Tā kā miljoniem interneta lietotāju saskaras ar datu zādzību ir svarīgi zināt, cik lielu ietekmi tas var atstāt. Kā identitātes zādzības upuris es no savas pieredzes zinu, cik ātri tas var notikt un cik grūti to novērst.
Mēs jutāmies tā, it kā sacenstos ar laiku. Jebkurš konts, kam bija nepieciešama divu faktoru autentifikācija, nonāca tieši pie vainīgās personas.
Mūs pārņēma bezpalīdzības sajūta, jo viņi bloķēja gandrīz visus mūsu kontus. Tas bija sākums murgam, kas mums jūtams vēl šodien.
Mēs ātri ziņojām policijai par identitātes zādzību un izmantojām drošības speciālistu konsultācijas. Viņi ieteica mūsu bankas kontiem piemērot sešu mēnešu kredīta aizliegumu, kas mums bija jāpiesaka pašiem.
Taču, kad kredītu aizliegums bija beidzies, mēs saņēmām vēstules no bankām par aizdevumu pieteikumiem, ka esam “pēdējā posmā”. Bankām izdevās slēgt pieteikumus, taču neveiksmīgie aizdevumu mēģinājumi uz visiem laikiem palika mūsu kredītvēsturē.
Nolēmu nomainīt autovadītāja apliecību. Tas prasīja vēl vienu braucienu uz policiju, kā arī braucienu uz tiesu. Bet ar to viss nebeidzās. Šā gada janvārī parādu piedziņas uzņēmums sāka vajāt manu vīru, lai piedzītu 3000 EURO parādu par telefona zvaniem. Tas pēkšņi kļuva biedējoši. Nebija nekāda kontroles elementa.
Mēs atkal bijām spiesti noteikt aizliegumu mūsu kredītkartēm.
Lai gan vainīgajam neizdevās mums nozagt naudu, bija daudz asaru, daudz iztērēta laika un trauksmes. Un pat pēc tam, kad vainīgais tika notverts, identitātes datu zādzība joprojām atstāj ietekmi, jo nav iespējams mainīt savu kredītvēsturi – to esam noskaidrojuši.
Klientiem, kas nonākuši šādā situācijā, ir jānodrošina lielāka aizsardzība. Uzņēmumiem ir jābūt atbildīgiem pret klientiem un jāaizsargā tiem uzticētie dati. Kāds var nozagt jūsu identitāti ar vienu klikšķi, un to atgūt ir gandrīz neiespējami.
Ko darīt, lai nekļūtu par upuri identitātes zagļiem?
Daži vienkārši soļi, ko varat veikt, lai samazinātu ar identitātes zādzību saistītu krāpšanas iespēju:
- Pēc iespējas ierobežojiet to, cik daudz informācijas par sevi koplietojat ar tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem un tīmekļa vietnēm.
- Visiem tiešsaistes kontiem izmantojiet unikālu, drošu paroli un iespējojiet divpakāpju autentifikāciju kā papildu aizsardzību jūsu vissvarīgākajiem kontiem.
- Ja tas ir iespējams jūsu reģionā, ierobežojiet, kurš var piekļūt jūsu kredītinformācijas pārskatiem. Piemēram, ASV jūs varat iesaldēt savu kredītreitingu, lai ikvienam, kurš mēģina saņemt kredītkarti vai aizdevumu uz jūsu vārda, vispirms tas ir īslaicīgi jāatsaldē.
- Apsveriet iespēju saņemt apdrošināšanu, kas sedz identitātes zādzības novēršanas izmaksas, vai nu izmantojot īpašu polisi vai arī sava esošā apdrošināšanas plāna ietvaros.