Vācijas policija aiztur 25 aizdomās turētos par iespējamām valsts apsvēruma sazvērestībām, starp tiem ir arī Krievijas pilsone. Sazvērnieku mērķis bija gāzt valdību un ka viņi bija gatavi izmantot vardarbību un pat slepkavības, lai to panāktu.
Tiek ziņots, ka kratīšanas operācija aptvēra 150 īpašumus 11 Vācijas federālajās zemēs. Vairāk nekā 50 no pārmeklētajiem īpašumiem tika atrasti ieroči. Tīkls ir saistīts ar galēji labējo kustību “Reichsbürger”, brīvi saistītu grupējumu, kas ir aicinājis likvidēt Vācijas valsti un valdību. Šīs kustības vadītājs ir Heinrihs XIII princis Reuss.
Apvērsuma plānotājs – Vācu aristokrāts
Princis Heinrihs XIII bija mēģinājis sazināties ar Krievijas valdības pārstāvjiem ar Krievijas vēstniecības starpniecību. Tiek uzskatīts, ka kāda Krievijas pilsone, kuru prokurori identificēja kā “Vitālija B.”, palīdzēja viņam mēģināt nodibināt kontaktus ar Maskavu. Taču prokurori norādīja, ka nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka viņi būtu saņēmuši pozitīvu atbildi no Krievijas avotiem, ar kuriem viņi sazinājās.
Grupas biedri seko sazvērestības mītu konglomerātam, kas sastāv no tā saukto Reichsbürger un QAnon ideoloģiju naratīviem. Viņi ir stingri pārliecināti, ka Vāciju pašlaik pārvalda tā dēvētās “dziļās valsts” pārstāvji. Pēc apvienības biedru domām, atbrīvošanu sola “alianses”, tehniski pārākas slepenas sabiedrības, kurā ietilpst dažādu valstu, tostarp Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu, valdības, izlūkdienesti un militārie spēki, tuvākā iejaukšanās. Apvienība ir stingri pārliecināta, ka “alianses” locekļi jau atrodas Vācijā un ka viņu uzbrukums “dziļai valstij” ir nenovēršams.
Vācijas kriminālpolicijas (BKA) vadītājs Holgers Minhs paziņoja, ka kopējais aizdomās turēto skaits sasniedzis 54 personas. Viņš sacīja, ka aizdomās turēto skaits varētu vēl pieaugt.
“Nevar teikt, ka grupējums, kas sastāv no divciparu vai varbūt neliela trīsciparu skaita cilvēku, bija spējīgs patiesi apšaubīt Vācijas valsts iekārtu, nemaz nerunājot par tās sagraušanu,” teica Minhs.
Prokurori bija paziņojuši, ka sazvērnieku mērķis bija gāzt valdību un ka viņi bija gatavi izmantot vardarbību un pat slepkavības, lai to panāktu, taču viņi bija mazāk runājuši par to, cik dzīvotspējīgs vai progresējis bija sazvērestības plāns.
Vācijas Tīringenes federālās zemes iekšlietu ministrs Georgs Maijers ceturtdien raidorganizācijai DLF sacīja, ka pēc tam, kad policija būs paguvusi apstrādāt un analizēt reidos izņemtos pierādījumus, tostarp mobilos tālruņus, tiek gaidīti vēl citi aresti.
Labējie ekstrēmisti apdraud Vācijas iekšējo drošību
Vācijas galēji labējā scēna ir spēcīgi pārstāvēta austrumu zemē, kur atrodas medību māja, kas pieder aizdomās turētajam reihsbürger vadonim Heinriham XIII princim Reusam, un kur tagad notiek izmeklēšana. No aristokrātu ģimenes nākušais 71 gadu vecais Reuss tika arestēts savā mājā Frankfurtē.
Starp aizdomās turētajiem prinča līdzgaitniekiem ir gan vīrieši, gan sievietes, un lielākoties tie ir vācieši, paziņoja varasiestādes. Viņi jau bija izveidojuši “plānu” Vācijas valdības organizācijai pēc apvērsuma, viņi piebilda, ka Heinrihs XIII būs valsts vadītājs.
Sagatavošanās darbi ir kļuvuši intensīvāki kopš 2021. gada novembra beigām. Tie ietver administrācijai līdzīgu struktūru plānošanu, aprīkojuma iegādi, šaušanas apmācību īstenošanu un jaunu dalībnieku vervēšanu. Grupas centrālā struktūra ir “Padome”, kuru vada Heinrihs XIII. Tomass T. ir viņa personīgais padomnieks. “Padomes” locekļi kopš 2021. gada novembra regulāri tiekas slepenās sanāksmēs, lai plānotu iecerēto varas pārņemšanu Vācijā un savu valsts struktūru izveidi.
Federālās prokuratūras izmeklēšanā aizdomās turamie ir Vācijas bruņoto spēku Speciālo spēku pavēlniecības (KSK) karavīrs un vairāki Bundesvēra rezerves karavīri.
Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos pavalsts premjerministrs Hendriks Vists intervijā DLF sacīja, ka ir ļoti satraucoši, ka aizdomās par terorisma tīklu ir iesaistīti cilvēki ar militāru apmācību vai piekļuvi ieročiem.
Tomēr viņš piebilda, ka reidi ir zīme, ka Vācijas valsts ir spējīga sevi aizsargāt, un viņš sagaida, ka tiks veikti vēl citi pasākumi, kas vērsti pret Reihsbüger kustību.
“Šādos laikos, kad drošības spēki ir ļoti pieprasīti, mums ir jāpaļaujas uz to, ka visi stāv aiz demokrātiskās kārtības,” Hendriks Vists sacīja sabiedriskajai raidorganizācijai ARD.
“Mums šeit ir bīstams cilvēku sajaukums, kas seko iracionālai pārliecībai, dažiem no viņiem ir daudz naudas, citiem ir ieroči, un viņiem ir plāns, ko viņi patiešām vēlas īstenot,” sacīja Minhs. “Un tas padara to bīstamu, un tāpēc mēs tagad esam iejaukušies un uzlikuši skaidru “stop” zīmi.”
Arī Vācijas iekšzemes izlūkdienestu vadītājs Tomass Haldenvangs aicināja pastiprināt drošības pārbaudes visiem, kas strādā valsts vai federālajos drošības spēkos, tomēr piebilda, ka vairums policijas un drošības spēku darbinieku nav noskaņoti pret valdību.
Pēdējos gados pieaugošais Reichsbürger skaits ir satraucis Vācijas drošības iestādes. Iekšzemes izlūkošanas dienests 2022. gada jūnija ziņojumā lēsa, ka šai scēnai pieder aptuveni 21 000 cilvēku.
Ceturtdien intervijā ARD Haldenvangs sacīja, ka no šiem 21 000 cilvēku aptuveni 10 % ir orientēti uz vardarbību.
“Šeit pirmo reizi ir izveidojusies situācija, ka visā valstī ir izveidots tīkls ar ļoti konkrētiem plāniem. Bija plāni reāli īstenot valdības gāšanu,” viņš teica.
