Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, medijos ir vairāk paradījušās ziņas par Krievijas spiegu un ietekmes aģentu aizturēšanu. Šis jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņu valstīs.
Sakarā ar augstākminētajām aizturēšanām, kas ir norisinājušās pēdējā laikā, “Par drošību!” vērsās pie Valsts drošības dienesta (VDD) un Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD), lai noskaidrotu vairāk.
Kas tika veikts, lai apkarotu spiegošanu?
VSD skaidro, ka kopš Krievijas kara pret Ukrainu Lietuva ir pievienojusies savu sabiedroto un partneru centieniem apkarot Krievijas slēptās darbības un ir veikusi preventīvus pasākumus, lai ierobežotu Krievijas izlūkdienestu darbību.
Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju, Lietuva izraidīja četrus Krievijas izlūkdienestu darbiniekus, kas darbojās ar diplomātisko aizsegu (Strādāja Krievijas vēstniecībā Lietuvā), un slēdza Krievijas konsulātu Klaipēdas ostas pilsētā. Līdzīgi pasākumi visā Eiropā ir samazinājuši Krievijas izlūkošanas spējas un mazinājuši to Krievijas izlūkdienestu darbinieku klātbūtni, kas darbojas ar diplomātisku imunitāti. Tomēr, VSD uzsver, ka nešaubās par Krievijas spējām un, ka agresorvalsts nav pārtraukusi savas slēptās ietekmes darbības.
VDD savukārt norāda, ka vienlaikus Krievijas agresijas mazināšanai ieviestie pasākumi, tostarp starptautiskās sankcijas, Krievijas diplomātisko pārstāvniecību slēgšana un Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežošana, ir ietekmējuši Krievijas specdienestu iespējas izvērst izlūkošanas un ietekmes aktivitātes Latvijā. Piemēram, slēdzot Krievijas ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā, no Latvijas tika izraidīti šo konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri veica aktivitātes Krievijas interešu atbalstam.
Tāpat ieviestie ieceļošanas ierobežojumi Krievijas pilsoņiem un VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi veiktās pastiprinātās pārbaudes uz Latvijas austrumu robežas ir mazinājušas iespējas Latvijā ieceļot valstij nelojālām personām, kuras varētu būt iesaistītas izlūkinformācijas ieguvē.
Kā Krievijas izlūkdienesti centīsies panākt savu arī nākotnē?
VSD skatījumā Krievijas izlūkdienesti ilgtermiņā centīsies atjaunot savu klātbūtni Lietuvas diplomātiskajās pārstāvniecībās un atjaunot savu izlūkdienestu darbinieku amatus. Tajā pašā laikā Krievija centīsies kompensēt izlūkdatu trūkumu, izmantojot citas metodes, un par galveno izlūkdatu vākšanas līdzekli, visticamāk, kļūs kiberspiegošana. Krievija, visticamāk, pastiprinās arī cilvēku izlūkošanas (HUMINT) aktivitātes pret pieejamiem mērķiem savā teritorijā. VSD novērojis, ka Lietuvas pilsoņi, kas regulāri ceļo uz Krieviju, ir viens no Krievijas izlūkdienestu vervēšanas mērķiem, pat ja viņiem nav piekļuves klasificētai informācijai vai citām izlūkdatu vākšanas iespējām.
Atbildot uz mūsu jautājumiem, VDD var apstiprināt, ka Krievijas specdienestu radītais apdraudējums Latvijas nacionālās drošības interesēm saglabājas nemainīgi augsts. Krievija jau ilgstoši par savu stratēģisko pretinieku uzskata NATO, tādēļ tai ir pastiprināta interese iegūt informāciju par alianses aktivitātēm, plāniem un militāro nodrošinājumu. VDD vērtējumā pašreizējos apstākļos Krievija nemazinās centienus iegūt izlūkinformāciju par NATO un alianses dalībvalstīm, tajā skaitā Latviju.
Kādu informāciju Krievijas specdienesti cenšas iegūt no Latvijas?
Krievijas specdienestu interešu lokā Latvijā ir:
• Politisko lēmumu pieņemšanas process,
• Latvijas iesaiste lēmumu pieņemšanā NATO un Eiropas Savienībā,
• Latvijas ārlietu un drošības politika,
• Iekšpolitika un sociālekonomiskā situācija,
• Potenciāls sabiedrības destabilizācijai,
• Situācija reģionos,
• Stratēģiski svarīgas nozares, piemēram, enerģētika un tranzīts.
Tāpat Krievijas specdienestus interesē Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību, valsts drošības iestāžu un tiesībaizsardzības institūciju personāls, materiāltehniskais nodrošinājums un kapacitāte.
Kā liecina VDD pēdējos gados uzsāktie kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas labā, arī turpmāk Krievijas specdienestu interešu lokā Latvijā būs stratēģiski nozīmīga informācija par Latvijas kritisko infrastruktūru.
