Noyb (Eiropas Digitālo tiesību centrs) iesniedza sūdzību pret Ryanair. Veicot rezervāciju, izmantojot tiešsaistes ceļojumu aģentu starpniecību, nevis tīmekļa vietni vai aplikāciju, Eiropas lielākā aviokompānija pieprasa, lai daļa tās klientu izietu verifikācijas procesu. Šis process ietver invazīvu sejas atpazīšanas metodi. Ryanair nav pamatota iemesla ieviest šo sistēmu. Tā vietā šķiet, ka aviosabiedrība labprātīgi pārkāpj savu klientu tiesības uz datu aizsardzību ar iespējamu mērķi iegūt negodīgas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar alternatīviem rezervēšanas kanāliem.
Nav brīvdienu bez invazīva pārbaudes procesa.
Pēc Ryanair lidojuma rezervēšanas, izmantojot tiešsaistes ceļojumu aģentūru eDreams, sūdzības iesniedzēja saņēma e-pastu no Ryanair ar lūgumu pabeigt “pārbaudes procesu”. Viņai tika piedāvāts izvēlēties – vai nu veikt verifikāciju, izmantojot sejas atpazīšanu, vai arī doties pie reģistrācijas (check-in) letes lidostā vairāk nekā divas stundas pirms izlidošanas. Sūdzības iesniedzēja nebūtu varējusi iekāpt lidojumā, ja viņa būtu atteikusies pakļauties šiem norādījumiem. No viņas pat tika iekasēta neliela maksa par pārbaudes procesu.
Apšaubāms pamatojums
Saskaņā ar Ryanair, šis nogurdinošais un invazīvais process esot paredzēts, lai palīdzētu pārbaudīt klienta kontaktinformāciju, lai gan aviokompānijai jau ir visa attiecīgā informācija. Turklāt Ryanair neprasa biometrisko datu skenēšanu, ja klients rezervē lidojumu tieši aviokompānijā. Sejas atpazīšanas sistēmu mērķis ir pārbaudīt sejas, nevis e-pasta adreses.
Romains Roberts, programmu direktors noyb vēsta: “Viņiem jau ir jūsu kontaktinformācija, lai nosūtītu jums saiti uz verifikācijas procesu. Kontaktdatu pārbaudei, izmantojot biometriskos datus, arī nav lielas jēgas – jūsu e-pasta adrese nav uzdrukāta uz jūsu sejas vai pasē. Ryanair verifikācijas process izskatās pēc kārtējā mēģinājuma sarežģīt ceļotāju un konkurentu dzīvi, lai palielinātu peļņu.”
“Nepieņemami augsts risks”
Sejas atpazīšanas sistēmām ir nepieciešami cilvēku biometriskie dati – kategorija, kas ir īpaši aizsargāta ar likumu. Eiropas Datu aizsardzības iestādes pat norāda, ka sejas atpazīšana var radīt nepieņemami augstu risku cilvēkiem. No otras puses, Ryanair to popularizē, lai veiktu apšaubāmu verifikāciju tiešsaistē. Aviokompānija šo procesu nodod ārpakalpojumā ārējam uzņēmumam ar nosaukumu GetID. Tas nozīmē, ka klientiem ir jāuztic savi biometriskie dati uzņēmumam, par kuru viņi nekad nav dzirdējuši vai, ar kuru viņiem nekad nav bijis noslēgts līgums.
Nelikumīga piekrišana
Lai gan Ryanair apgalvo, ka juridiskais pamats sejas atpazīšanas izmantošanai ir piekrišana, tā nav sniegusi saprotamu informāciju par šī procesa mērķi. Bez skaidras informācijas lietotāja piekrišana nevar būt informēta vai konkrēta – tas nozīmē, ka tā nav derīga saskaņā ar GDPR.
Felikss Mikolašs, datu aizsardzības jurists noyb: “Ryanair sniegtā informācija ir tik mulsinoša, ka ceļotāji var pat domāt, ka viņu rezervācija ir nederīga. Piespiežot klientus iziet sejas atpazīšanas procesu, aviokompānijai izdodas gan pārkāpt savu klientu privātumu, gan nodrošināt, ka viņi vairs neveic rezervācijas, izmantojot ārējos pakalpojumu sniedzējus.”
Peļņa kā slēptā darba kārtība
Šķiet, ka patiesais pārbaudes procesa mērķis ir atturēt klientus no lidojumu rezervēšanas, izmantojot tiešsaistes ceļojumu aģentūras. Ryanair gūst peļņu ne tikai no lidojumu pārdošanas, bet arī no auto nomas un viesnīcu rezervācijas piedāvājumiem tieši savā tīmekļa vietnē. Ja klients rezervē lidojumu citur, viņš netērēs papildu naudu Ryanair.
No tiesvedības līdz pamudinājumam
Ryanair iepriekš ir neveiksmīgi mēģinājusi iesūdzēt tiesā tiešsaistes ceļojumu aģentūras par tās lidojumu piedāvāšanu. Tagad aviosabiedrība mēģina nodrošināt savu tirgus pozīciju uz klientu privātuma rēķina un ar vienkāršu uzmācību. Šķiet skaidrs, ka šis process galvenokārt pastāv, lai pārliecinātu cilvēkus rezervēt biļetes tieši Ryanair. noyb tagad ir iesniegusi sūdzību Spānijas AEPD. Pamatojoties uz Ryanair apgrozījumu 4,8 miljardu eiro apmērā 2022. gadā, Datu aizsardzības iestāde varētu uzlikt naudas sodu līdz pat 192 miljoniem eiro.
