Ziemas mēnešos pazeminās gaisa temperatūra un skarbāki apstākļi sāk pieņemties spēkā. Tagad ir īstais laiks pārliecināties, vai zināt, kā nodrošināt savu darbinieku drošību un labsajūtu, efektīvi pārvaldot ar ziemu saistītos riskus.
1. Paslīdēšana, paklupšana un kritieni
Līdz ar vēsākiem laikapstākļiem parādās vairāk lietus, sniegs un ledus. Tas viss var palielināt negadījumu iespējamību. Augsta riska zonas ir autostāvvietas, kāpnes, rampas, celiņi un slapjas lapas.
Darbinieki, kas nokrīt uz slidenas gājēju virsmas, var gūt dažādas traumas, sākot no muskuļu sāpēm un sasitumiem līdz pat lūzumiem un nopietnām galvas traumām.
- Pārliecinieties, ka ikviens saprot savus pienākumus. Uzkopšanas personāls parasti attīra kāpnes, grīdas un ieejas no ledus un sniega, bet ārpakalpojuma apsaimniekošanas darbinieki rūpējas par ārējiem celiņiem un autostāvvietām. Taču pēkšņu, smagu laikapstākļu gadījumā jūsu personālam var nākties iesaistīties un palīdzēt, ja apsaimniekotājs kavējas. Nodrošiniet viņus ar apmācību, instrumentiem un aprīkojumu un veidojiet viņu izpratni, ka rūpes par saimniecību ir visu kopējas.
- Veicināt informētību par paslīdēšanas, paklupšanas un kritienu riskiem, izmantojot drošības stundas un citus uzrunāšanas veidus. Sniedziet profilakses padomus, piemēram, kā valkāt pareizus apavus (ar zemu papēžu augstumu, siltus, ūdensnecaurlaidīgus un ar labu saķeri). Lūdziet darbiniekus ziņot par paslīdēšanas, paklupšanas un kritiena riskiem savam vadītājam – īpaši prasot norādīt kur un kādos apstākļos krita.
- Novērtējiet profilakses pasākumu efektivitāti. Vai no celiņiem, autostāvvietām un iekraušanas platformām nekavējoties tiek notīrīts sniegs un ledus? Vai tas tiek novietots drošā vietā? Vai ieejas un izejas no ēkām nav aizšķērsotas, un, vai no tām ir aizvāktas uz jumta esošās sniega kupenas? Neaizmirstiet parūpēties arī par evakuācijas ceļiem un izejām!
2. Aukstuma stress
Aukstuma stress – nespēja uzturēt ķermeņa temperatūru – var izraisīt apsaldējumus un hipotermiju, kas var apdraudēt dzīvību. Darbinieki, kas daļēji vai visu laiku strādā ārā, ir pakļauti šim riskam. Aukstuma stresa profilakses programmā jāiekļauj:
- Vadītāju un darbinieku apmācība par aukstuma izraisītu slimību bīstamību, ietekmi uz veselību un profilaksi. Tas ietver drošus darba paņēmienus, sasildīšanās procedūras un iespējas, apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus, apmācības kā atpazīt aukstuma stresu/apsaldējumus, kā atpazīt arī hipotermijas pazīmes un simptomus.
- Ārā strādājošo uzraudzība, ko veic darba aizsardzības speciālists vai darbu vadītājs.
- Jauno darbinieku aklimatizācija darbam aukstumā.
- Nodrošināt atbilstošas atpūtas pauzes un sildāmās nojumes.
- Organizēt darbu tā, lai cilvēki pārmaiņus strādātu aukstā un siltā vidē vai viņiem būtu iespēja sasildīties. Ja nav iespējams izmantot siltus transportlīdzekļus vai telpas – ir vērtīgi apdomāt pārnēsājamas individuālās apsildīšanās ierīces un pat tik vienkāršu lietu kā darbinieku tējas termosā.
3. Braukšana ziemā
Ja darbinieki brauc darba nolūkā ar uzņēmumam piederošu vai personīgo transportlīdzekli, informējiet ikvienu strādājošo, kas brauc ar transportlīdzekli par turpmāk minētajiem drošības padomiem:
Droša braukšana:
- izmantojiet ziemas riepas;
- samaziniet ātrumu un pielāgojiet to laikapstākļiem un ceļa stāvoklim;
- pirms došanās ceļā pārbaudiet ceļa un laika apstākļus;
- jāparedz vairāk laika, lai nokļūtu līdz galamērķim;
- izprotiet, kā jūsu automašīna darbojas ziemā;
- ievērojiet drošu attālumu no citiem automobiļiem.
- piedāvājiet darbiniekiem Drošas braukšanas skolas nodarbības
Transportlīdzekļa sagatavošana:
- Pārbaudiet pretapledojuma/apsildes ierīces, antifrīza līmeni, bremzes un akumulatoru;
- pārliecinieties, vai darbojas lukturi un indikatori;
- izmantojiet ziemai piemērotas tīrītāju slotiņas un papildu vējstikla mazgāšanas šķidrumu;
- pirms došanās ceļā pilnībā notīriet automašīnas ārpusi; ledus un sniega gabali, kas krīt no braucoša auto var apdraudēt jūs un citus;
- uzturiet degvielas tvertni vismaz līdz pusei pilnu, lai novērstu mitruma nokļūšanu degvielas padeves līnijā, kā arī neparedzētu izbraucienu gadījumā būtu drošība, ka nepaliksiet uz ceļa;
- līdzi ņemiet ziemas izdzīvošanas aprīkojumu, tostarp segu, pirmās palīdzības aptieciņu, pārtiku, kas nebojājas (granulas batoniņus), ūdeni, sērkociņus, papildu apģērbu un zābakus, lāpstu, lukturīti, signālraķetes un automašīnas akumulatora kabeļus.
4. Slikts apgaismojums
Slikts apgaismojums ir bīstams darba vietā, jo tas neļauj darbiniekiem pietiekami agri pamanīt citus darba vietas apdraudējumus, lai no tiem izvairītos. Tāpēc, lai darba devēji zinātu, kādam atbilstošam apgaismojumam jābūt viņu darbavietā, viņiem ir jāsaprot potenciālie apdraudējumi.
Nepietiekams apgaismojums var ne tikai pasliktināt veselību un ietekmēt darbiniekus ar tādiem simptomiem kā galvassāpes, acu nogurums, migrēnas, slikta koncentrēšanās, aizkaitināmība, stress u.c., bet tas var izraisīt arī fiziskus nelaimes gadījumus darbā. Piemēram, slikts apgaismojums:
- var izraisīt paslīdēšanu un paklupšanu darbā;
- var izraisīt kritienu no augstuma, ja apgaismojums nedarbojas un avārijas apgaismojums netiek automātiski nodrošināts;
- var paklupt uz vaļīga kabeļa;
- ja strādājat fizisku darbu, pastāv liela iespēja, ka darba laikā varat gūt traumu;
- nozīmē, ka tie, kas strādā rūpniecības nozarē, var gūt nopietnas darba traumas.
Domājot par apgaismojumu darbavietā, darba devējiem jāņem vērā darba veids, ko veic viņu darbinieki. Piemēram, vai darbinieki strādā telpās vai ārā, un, vai viņi strādā celtniecībā vai rūpnīcā. Ja viņi strādā, kādā no pēdējām minētajām nozarēm, darbiniekiem var būt nepieciešams specializēts apgaismojums, nevis tikai vispārējs apgaismojums. Piemēram, ja viņi strādā ar elektroniskām iekārtām, jānodrošina, ka dabiskās krāsas ir redzamas, lai darbinieki zinātu, ar kādas krāsas vadiem viņi strādā.
5. Temperatūra
Droša darba temperatūra –
- Gada siltajā periodā telpās, kurās veic pirmās kategorijas darbu (bez fiziskas vai ar nelielu piepūli), gaisa temperatūrai jābūt robežās no +20°C līdz +28°C.
- Ja veic otrās kategorijas darbu (ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli), gaisa temperatūrai jābūt no +16°C līdz + 27°C.
- Ja veic trešās kategorijas darbu (ar pastāvīgu ļoti lielu fizisku piepūli), gaisa temperatūrai telpā jābūt robežās no +15°C līdz 26°C.
- Gada aukstajā periodā telpās, kurās veic pirmās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt robežās no +19°C līdz +25°C.
- Ja veic otrās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt no +16°C līdz +23°C.
- Ja veic trešās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt robežās no +13°C līdz +21°C.
Iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, darba devējiem ir pienākums rūpēties par savu darbinieku labsajūtu. Viņiem regulāri jāveic riska novērtēšana un jāinformē par pasākumiem, ko viņi ir veikuši, lai nodrošinātu drošu darba vidi. Daži no pasākumiem, ko viņi var veikt, ir šādi:
- uzturēt biroja vai noliktavas ventilāciju;
- uzturēt drošu temperatūru un pārbaudīt ēku izolāciju, lai pārliecinātos, ka vide ir droša darbam.
- nodrošināt sausu apģērbu un laikapstākļiem atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus;
- nodrošināt papildu pārtraukumus, strādājot aukstā laikā, un būt elastīgiem attiecībā uz darba režīmu, lai atbalstītu darbiniekus ar veselības traucējumiem, kurus ziemas laikapstākļi var ietekmēt sliktāk.
Ko varat darīt, lai pārvaldītu šos riskus?
No darba devējiem netiek sagaidīts, ka tiks novērsti pilnībā visi riski. Taču ir juridisks pienākums darīt visu saprātīgi praktisko, lai pasargātu cilvēkus no kaitējuma, un tas attiecas arī uz ziemas laikapstākļu radītiem apdraudējumiem. Jūsu atbildība attiecas ne tikai uz jums un jūsu darbiniekiem, bet arī uz klientiem, partneriem un sabiedrības locekļiem, kas ienāk jūsu telpās.
