“Par drošību!” iepazīstina ar jaunu stāstu mūsu rakstu sērijai – “Drošībnieka profils”. Mēs iepazīstam iedvesmojošus Latvijas cilvēkus, kuriem drošība ir pirmajā vietā. Dažādas personības, unikāli pieredzes gājumi un neskaitāmi drošības aspekti. Māris Baltbergs darba gaitas uzsāka sešu gadu vecumā pārdodot biļetes uz improvizētu leļļu teātri, tālākās pieredze palielinājās dažādās nozarēs sākot ar peintbola parka uzturēšanu līdz pat plastikāta logu pārdošanai. Vēl Māris strādāja SIA “Hansab” komandā taču lielākais dzīves posms pavadīts paša dibinātajā uzņēmumā SIA “ALTAS IT”. Tālākajā rakstā iepazīsim Drošības profesionāļu asociācijas biedru Māri Baltbergu tuvāk.
1. Kā Jūs nonācāt līdz drošībai? Vai tas bija bērnības sapnis vai apstākļu sakritība?
Drošības nozarē nonācu nejauši, dažādu apstākļu sakritību dēļ. Nemēdzu teikt iespējām “nē”, rezultātā tas ir novedis pie dažadām interesantām lietām un cilvēkiem gan manā privātajā, gan profesionālajā dzīvē.
2. Vai varat īsumā izstāstīt, kāds ir Jūsu pieredzes gājums? Kas Jums liekas kā svarīgākie pagrieziena punkti Jūsu dzīvē?
2009. gadā sāku strādāt uzņēmumā, kur mani pienākumi bija saistīti ar videonovērošanas un piekļuves kontroles sistēmām. Amizanti ir tas, ka dažus gadus pirms tam veicu karjeras testu un novērtējums bija tehniskai nozarei neatbilstošs. Lai vai kā, strādājot, iepazinos ar drošības sistēmām un pareizā laikā atrados īstajā vietā. Divus gadus vēlāk nāca piedāvājums kļūt par Mobotix sistēmas izplatītāju Latvijā un šo izaicinājumu pieņēmu. No tā brīža arī padziļināti iepazinu Latvijas un Eiropas drošības sistēmu tirgu.
3. Kur Jūs mācījāties?
Augstāko izglītību studēju Latvijas universitātē, Sociālo zinātņu fakultātē – Politikas zinātne. Tomēr nekad neesmu saistījis profesionālo dzīvi tieši ar apgūtajām zināšanām. Atlikušo laiku zināšanas papildinātas dažādās mācību programmās un, protams, iegūta ar pieredzi. Nav labākas skolas par dzīves skolu. Bieži vien par kļūdām sanāk maksāt vairāk, nekā par lietām, kuras apgūtas skolā, tāpēc uzskatu, ka praktiskā pieredze dod pamatīgāku zināšanu bāzi.
4. Kuras ir Jūsu pirmās darba vietas?
No bērnības esmu dzīvojis ar domu, ka būšu uzņēmējs. Tad atceros, ka jau sešu gadu vecumā pamanījos vecāku darba kolektīvam pārdot biļetes uz improvizētu leļļu teātri. Tāpat, pirms nonācu līdz SIA “ALTAS IT”, ir bijuši vairāki mēģinājumi dažādās nozarēs. Sākot ar peintbola parka uzturēšanu līdz pat plastikāta logu pārdošanai. Drošības profesionālā dzīve sākas pievienojoties SIA “Hansab” komandai, šķiet tas bija 2009 gadā. 2011. gada augustā dibināju SIA “ALTAS IT” un kopš tā brīža esmu stingri saistīts ar drošības sistēmām.
5. Kas Jums patīk visvairāk drošības nozarē?
Man patīk starptautiskā vide un plašais tvērums, kuru piedāvā drošības nozare. Nenoliedzami, it sevišķi mūsdienu mainīgajā vidē. Īpaši interesanti ir sekot līdzi iespēju attīstībai tieši no tehnoloģiju viedokļa. Ražotāji aizvien dodas automatizācijas un cilvēkresursu optimizācijas virzienā, kas šobrīd notiek visās nozarēs. Savukārt, sistēmu lietotāji ir konservatīvi un vēl neuzdrošinās ieviest straujas izmaiņas un uzticas sen pārbaudītām vērtībām. Būt daļai no šī procesa ir aizraujoši. Tas galvenokārt veicina mūsu partneru izpratni par to, kādas priekšrocības piedāvā šāda attīstība un vēl jo vairāk redzēt ieguvumus no brīža, kad sistēma pilnībā ieviesta. Nav lielāka prieka par sadarbības partneru pateicību.
6. Kas ir tas notikums vai moments, kurš visspilgtāk ir palicis prātā no Jūsu pieredzes?
Uzskatu, ka humors glābs pasauli. Tādēļ tieši humora pilnie brīži ir tie, kuri spilgti izceļas. Tehnoloģiju novitātes ne vienmēr ir viegli uztveramas, tādēļ pastāstīšu šādu epizodi. Partneris pēc kārtējās video sistēmu demonstrācijas, kura saistīta ar analītikas spējām atšķirt kustīgus objektus no reāliem pārkāpējiem, ar nopietnības pilnu seju jautā: “Vai kamera varēs atšķirt koku no cilvēka?” Es ne brīdi nedomājot atbildēju: “Ja koks nolems ielauzties jūsu klienta teritorijā, bez šaubām mūsu sistēma to identificēs kā pārkāpēju. Taču lūdzu ņemiet vērā, sistēmai ir grūtības atšķirt ozolu no apses.” Pēc apmulsuma brīža mēs gardi pasmējāmies.
7. Kas ir Jūsu galvenie darba pienākumi?
Šobrīd mani pienākumi saistīti ar stratēģisko plānošanu un izvirzīto uzdevumu kontroli. Ikdienā pavadu daudz laika ar kolēģiem no nozares un aktīvi iesaistos jauno risinājumu popularizēšanā Baltijas valstīs. Tāpat esmu aktīvs Drošības profesionāļu asociācijas biedrs. Par savu pienākumu uzskatu partneru vērtības celšanu, tas nozīmē, ka jāveic ir liels izglītošanas darbs. Cilvēki baidās no tā, ko tie nesaprot un ātri iestīgst komfortā ar tām lietām, kuras saprot.
8. Kādi ir lielākie un galvenie riski Jūsu darba vidē, kā ar viņiem cīnās?
Riski, galvenokārt, saistīti ar spēju pielāgoties jaunām prasībām un to izdarīt savlaicīgi. Šobrīd ir liels politisks un tehnoloģisks spiediens. Gan direktīvas, gan datu aizsardzības jautājumi ļoti ietekmē nozari un kādā brīdī jaudas var izrādīties par maz, lai spētu pielāgoties. Tehnoloģiski ir divas problēmas – pirmā ir AI jeb Mākslīgais intelekts. Tas veicina attīstību, taču trūkst konkrētu regulējumu tā pielietojumam. Otrs – zinošu speciālistu trūkums. Nozarei jāmāca jaunie speciālisti, kas ir tikai daļa no uzdevuma. Esmu patiesi priecīgs, ka jauniešiem ir pieejama mācību programma, kā arī esošie speciālisti var iegūt apliecinājumu savai pieredzei diploma formā. Paldies Biznesa augstskolai “Turība” par ieguldījumu nozarē, tas veicina mūsu visu drošību.
9. Kā jūs vērtētu drošības nozari Latvijā? Kādas ir tās attīstības prognozes?
Drošības nozare vēl tikai attīstās. Ne velti katrai attīstības valstij jāveic zināms ceļš, līdz tā pilnvērtīgi izveido nepieciešamos procesus. Tas pats ir jādara katrai nozarei valsts iekšienē. Drošība ir attīstības stadijā un vēl ilgi tajā būs. Mūsu biznesa vidē joprojām ir dažādas paaudzes un katrai no tām ir dažādas intereses. Bez vienprātības izmaiņas panākt ir sarežģīti. Ļoti pozitīvi vērtēju to, ka aizvien vairāk tiek ņemta vērā ārvalstu pieredze un pārbaudīti mehānismi. Paralēli paaudžu maiņai ir tehnoloģiskā attīstība, bieži tas ir izaicinājums arī jauniešiem, sevišķi, ja tie ir bez iepriekšējas pieredzes. Kopumā nozare attīstās un es paredzu, ka aizvien lielāka nozīme būs tehnoloģijām, jo tā palīdzēs mazināt cilvēkresursu nozīmi drošībā.
10. Kādi ir Jūsu hobiji?
Brīvajā laikā spēlēju hokeju, to daru jau ļoti sen. Sekoju līdz arī mūsu hokejistiem pasaules spēcīgākajās līgās. Esmu kaislīgs kalnu slēpotājs – aizrauj ātrums un adrenalīns. Esmu melomāns kopš bērnības, pats nedziedu un instrumentu nespēlēju, taču labi pārzinu mūziku. Šodienas ceļošanas iespējas ir neierobežotas un cenšos izmantot, cik vien iespējams. Bieži cenšos apvienot darba braucienus pievienojot dažas dienas arī atpūtai. Nelaidīšu garām nevienu iespēju apmeklēt cietoksni, pili vai pils drupas. Cik sevi atceros, tas mani aizrāvis sava senatnīgā spēka dēļ. Tāpat došos kalnos pastaigās un baudīšu to spēku.
