Saskaņā ar nesen veikto Darba ņēmēju kompensāciju pētniecības institūta pētījumu, cietušie darbinieki biežāk saskaras ar psihosociāliem riska faktoriem, kas var novest pie “sliktākas funkcionālās atveseļošanās”.
Lielbritānijas Veselības un drošības pārvalde definē psihosociālos riska faktorus kā “faktorus, kas var ietekmēt darbinieku psiholoģisko reakciju uz darbu un darba apstākļiem (tostarp darba attiecības ar vadītājiem un kolēģiem)”.
WCRI pētnieki izmantoja datus no vairāk nekā 131 000 dokumentētu “aprūpes epizožu”, kas apkopoti fizioterapijas apmeklējumu laikā. Dati iegūti no pacientiem, kuriem laika posmā no 2017. līdz 2022. gadam sāpēja muguras lejasdaļa. No tiem gandrīz 8000 epizožu sedza darba ņēmēju kompensācijas.
Aptuveni 33 % darba ņēmēju kompensācijas pacientu ar muguras sāpēm bija augsti psihosociālo riska faktoru rādītāji, piemēram, slikta pārvarēšana, katastrofizēšana, izvairīšanās no bailēm, uztverta netaisnība un sliktas atveseļošanās gaidas.
“Šos psihosociālos riska faktorus, kas bieži paildzina darbnespēju un atgriešanos darbā, jo īpaši muskuļu un skeleta traumu gadījumā, dēvē arī par “dzeltenajiem karodziņiem”,” teikts WCRI paziņojumā presei.
Psihosociālo riska faktoru agrīna identificēšana ir ieteikta arodmedicīnas un invaliditātes ārstēšanas vadlīnijās, teikts paziņojumā.
“Neraugoties uz to, ka arvien vairāk tiek atzīta psihosociālo faktoru nozīme atveseļošanās procesā, joprojām trūkst visaptverošas izpratnes par to izplatību, ietekmi un iespējamām iejaukšanās iespējām, jo īpaši darba ņēmēju kompensācijas sistēmā. Šī pētījuma mērķis ir aizpildīt dažas no šīm nepilnībām,” paziņojumā presei sacīja WCRI viceprezidents Sebastian Negrusa.
