Baltijas valstu, Polijas, Somijas un Norvēģijas iekšlietu ministri apsprieda tā dēvētās “dronu sienas” izveidi uz valstu robežām ar Krieviju. Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Läänemets (SDE) sacīja, ka Igaunija vēlētos nosegt visu savu austrumu robežu ar tehnoloģijām, kas spēj atklāt un atvairīt dronus. Vēlams arī lielākajās pilsētās ierīkot šādas tehnoloģijas, ziņo Igaunijas ERR medijs.
Läänemets sacīja, ka tuvākajā nākotnē mums jābūt gataviem arvien vairāk situācijām, kad Krievija mēģinās traucēt mūsu dzīvi ar dronu palīdzību, jo fiziski iekļūt Igaunijas teritorijā kļūst arvien grūtāk.
“Kā redzam Ukrainas frontē, starp pretiniekiem notiek nepārtraukta tehnoloģiskā sacensība un tiek meklēti jauni veidi, kā izmantot bezpilota lidaparātus karadarbībā. Tas pats attiecas uz dažādiem droniem, kas ir pieejami cilvēkiem. Esot pat par mazu soli priekšā pretiniekam, tiek gūti lielāki panākumi. Taču šos panākumus var mērīt dienās, jo katram pasākumam ar satraucošu ātrumu tiek atklāti pretpasākumi, un cikls turpinās. Nav šaubu, vai tas ir nepieciešams, jo pat paši mazākie droni jau ir pierādījuši savu vērtību kā izlūkošanas un uzbrukuma ieroči,” sacīja Läänemets.
Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) ģenerāldirektora vietnieks robežu pārvaldības jautājumos Veiko Kommusaar sacīja, ka aģentūra kopā ar partnerorganizācijām ir izstrādājusi plānu, kā aprīkot austrumu robežu un lielākās pilsētas ar dronu atklāšanas un kontroles tehnoloģiju.
“Dažādas PPA vienības papildus savām stacionārajām spējām turpinās izmantot mobilās dronu novērošanas un pretpasākumu tehnoloģijas,” viņš sacīja.
“Lai nodrošinātu mūsu iedzīvotāju drošību, mums ir nepieciešams, ka Igaunijas valsts spētu jebkurā laikā atklāt virs mums lidojošus dronus un nepieciešamības gadījumā tos spētu notriekt,” viņš piebilda.
Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanen Somijas raidorganizācijai Yle sacīja, ka dronu siena, visticamāk, tuvākajā laikā nekļūs par realitāti. Tomēr viņa norādīja uz Ukrainas pieredzi, tai liecinot, ka jaunās tehnoloģijas ir jāizmanto visefektīvākajā veidā un valstīm ir lietderīgi sadarboties.
“Galu galā drons ir ļoti labs novērošanas rīks, jo īpaši garās robežās, kur ir daudz teritoriju un nav ne praktiski, ne iespējams būvēt robežžogu. Šajā skatījumā ir vērts pilnībā izmantot jaunās tehnoloģijas priekšrocības,” sacīja Somijas iekšlietu ministre.
Šonedēļ Krievija paziņoja, ka tā vienpusēji mainīs jūras robežas ar Somiju un Lietuvu. Ceturtdienas vakarā Krievijas robežsargi noņēma Narvas upē novietotās bojas, lai atvieglotu ūdens satiksmi uz Igaunijas un Krievijas robežas.
Pēc Somijas iekšlietu ministres teiktā, Igaunijas incidents bija nopietnāks, līdzsvarotāks.
“Šie incidenti laika ziņā bija ļoti tuvi, tāpēc ir grūti pateikt, vai tie bija saistīti. Taču ir labi, ka Igaunija pievērsa sabiedrības uzmanību šim gadījumam un ātri reaģēja, lai visi par to uzzinātu,” sacīja Rantanen.
Viņa piebilda, ka visām valstīm, kas robežojas ar Krieviju, tagad jābūt modrām.
Sanāksmē ministri arī vienojās ātri palīdzēt cits citam pārrobežu vai cita hibrīda uzbrukuma gadījumā.
