Jau tika ziņots, ka Igaunijā apcietināts Vjačeslavs Morozovs, bijušais Tartu Universitātes profesors, kurš atzīts par vainīgu spiegošanā Krievijas militāro izlūkdienestu labā. Igaunijas tiesa lēmusi piespriest sešu gadu un trīs mēnešu cietumsodu.
Krievijas pilsonim Vjačeslavam Morozovam, kurš pasniedza Igaunijas prestižākajā universitātē Tartu, tika piespriests sešu gadu un trīs mēnešu cietumsods par Baltijas valsts drošības graušanu 14 gadu laikā, kamēr viņš strādāja šajā valstī līdz pat aizturēšanai janvārī.
Igaunijas amatpersonas ir ārkārtīgi noskaņotas pret Krievijas draudiem un pēdējos gados ir notiesājušas vairākus cilvēkus par spiegošanu Krievijas labā. Igaunijas galvaspilsētas Harju apriņķa tiesa paziņoja, ka Morozovs vācis informāciju par Igaunijas aizsardzības un drošības politiku un, ar to saistītiem cilvēkiem un infrastruktūru.
Igaunijā ir daudz krievvalodīgo iedzīvotāju, un tiesas dokumentos teikts, ka Morozovs arī sniedza Maskavai informāciju par sociālo integrāciju un politiskajiem jautājumiem valstī.
Igaunijas amatpersonas atteicās izpaust Morozova apsūdzības pamatojumu un norādīja, ka drošības apsvērumu dēļ tiesas process notika aiz slēgtām durvīm.
Morozovs tika rekrutēts Krievijā 90. gadu sākumā, kad viņš studēja Sanktpēterburgas Valsts universitātē. Tāpat, lai gan Morozovs sadarbojās ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU, viņš nekad nav bijis virsnieks. Aktīvi GRU sāka strādāt tikai 2010. gadā, kad pārcēlās uz Igauniju.
Igaunijas Iekšējās drošības dienesta direktors Margo Palloson sacīja, ka Tartu Universitāte nebija galvenais Morozova spiegošanas mērķis. Tomēr viņš izmantoja savu profesora statusu, lai piekļūtu konferencēm un svarīgākajiem cilvēkiem, lai vāktu informāciju par Igaunijas iekšējo, ārējo aizsardzības un drošības situāciju.
Šī informācija galvenokārt tika nodota viņa biežo ceļojumu laikā uz Krieviju, piebilstot, ka Morozovs kļuva aktīvāks pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tostarp tika nodota arī personiskā informācija par cilvēkiem Igaunijā, kurus, viņaprāt, Krievijas izlūkdienesti varētu savervēt.
Pallosons brīdinājis nebraukt uz Krieviju, norādot, ka Krievijas dienesti agresīvi cenšas savervēt igauņus, tostarp manipulējot ar viņiem vai piespiežot viņus strādāt Maskavas labā.
Atsaucoties uz mēģinājumiem piesaistīt ārvalstu studentus studijām Krievijas universitātēs, Igaunijas izlūkdienesta vadītājs sacīja, ka Krievija vēlas rekrutēt studentus cerībā, ka viņi vēlāk savā karjerā varētu ieņemt ietekmīgus amatus, kuri būtu noderīgi Maskavai.
