2024. gada NATO samits Vašingtonā bija izgaismojošs mirklis aliansei, kas atklāja gan pārliecinošu virzību uz tālākiem sasniegumiem, gan pastāvīgu problēmu klātesamību. Izvērtējot samita “sauso atlikumu” – Vašingtonas samita deklarācijas tekstu un pieņemtos lēmumus –, ir skaidrs, ka NATO pieeja atbalstam Ukrainai un plašāku stratēģisku jautājumu risināšanai ir bijis gana niansēts un piņķerīgs process. Aplūkosim samita svarīgākos lēmumus, to ietekmi uz Ukrainas ceļu uz eiroatlantisko integrāciju un Baltijas valstu drošību, kā arī uz plašāku ģeopolitisko kontekstu.
Ukrainas dalība NATO: progress, bet ar neskaidrībām
Samita diskusiju centrā bija Ukraina un tās virzība uz mērķi: kļūt par NATO dalībvalsti. Samita paziņojumā tika atkārtoti uzsvērts, ka Ukrainas nākotne ir NATO, un tās ceļš uz dalību NATO tika raksturots kā “neatgriezenisks”. Tas ir ievērojams solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējās deklarācijās uzņemtajām saistībām un izmantotajiem formulējumiem – un tas pats par sevi signalizē par spēcīgāku atbalstu. Tomēr šis solījums – Ukrainas “neatgriezeniskā” pievienošanās NATO – joprojām ir nedaudz neskaidrs. Neraugoties uz spēcināto retoriku, paziņojumā uzsvērts, ka uzaicinājums uz dalību tiks izteikts tikai tad, kad tam piekritīs visi sabiedrotie un būs izpildīti konkrēti nosacījumi. Šī piesardzīgā valoda uzsver, ka joprojām nav skaidrības par precīzu Ukrainas pievienošanās grafiku un kritērijiem.
Tādu terminu kā “tilts” un “neatgriezenisks” lietošana atspoguļo apņemšanos atbalstīt Ukrainas integrāciju NATO, jā, bet tas tomēr arī raisa jautājumus par šī iedomātā tilta garumu un stabilitāti. Lai gan saturiski paziņojumā nolasām salīdzinoši izlēmīgāku nostāju, oficiāla uzaicinājuma trūkums un joprojām spēkā esošie ierobežojumi Ukrainas militārajām operācijām uzskatāmi parāda trūkumus NATO atbalsta sistēmā un pieejas viengabalainībā.
Militārā palīdzība un stratēģiskās saistības
Vašingtonas samitā tika pieņemtas vairākas konkrētas saistības attiecībā uz Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanu. Īpaši jāuzsver Dānijas un Nīderlandes apņemšanās Ukrainai piegādāt F-16 iznīcinātājus. Izvirzītais iznīcinātāju piegādes grafiks un daudzums gan neatbilst Ukrainas sākotnējām prasībām, kas norāda uz zināmu pretrunu starp NATO nodomiem un Ukrainas steidzamākajām vajadzībām. Samitā tika arī paziņots par piecu jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi. Lai gan tas ir pozitīvs solis, arī tas diemžēl pilnībā neatrisinās Ukrainas tūlītējās un neatliekamās vajadzības – kā pierādīja nesenais Krievijas uzbrukums Kijevas galvenajai bērnu slimnīcai, tās arsenālā ir zemu lidojošas raķetes, ko pretgaisa aizsardzības sistēmas šobrīd nespēj notvert.
Nozīmīgs samita rezultāts bija vienošanās nākamajā gadā Ukrainai piešķirt militāro palīdzību 40 miljardu eiro apmērā, NATO dalībvalstīm apņemoties taisnīgi sadalīt šo slogu tā, lai iemaksas būtu proporcionālas to daļai alianses IKP. Šis atbalsts ir paredzēts Ukrainas aizsardzības spēju un infrastruktūras stiprināšanai. Tomēr šīs palīdzības plašais tvērums – apmācības, loģistika un dažādi citi atbalsta veidi – liecina, ka šo mērķu īstenošanai un lai nodrošinātu finansējuma efektīvu izmantošanu un vēlamo pozitīvo ietekmi, būs nepieciešama rūpīga koordinācija un ilgstošs darbs. Turklāt atbalsta paketes plašā definīcija ļauj dalībvalstīm “atbalstā” ieskaitīt dažādus palīdzības veidus, piemēram, uzturēšanu, aprīkojuma transportēšanu un ieguldījumus Ukrainas aizsardzības rūpniecībā, kas var mazināt Ukrainas saņemtās tiešās militārās palīdzības apmēru – to palīdzību, kas Ukrainai ir akūti nepieciešama.
Lai gan 40 miljardu eiro atbalsta pakotne ir būtiska, ar to nepietiek, lai varētu runāt par ilgāka termiņa saistībām, par ko iestājas, piemēram, Latvija. Noteiktā ikgadējā atbalsta apmēra pārskatīšana NATO ietvarā nodrošinās zināmu elastību, bet negarantē stabilu finansējuma un atbalsta plūsmu ilgtermiņā, jo īpaši bez skaidras ceļa kartes Ukrainas dalībai NATO.
Baltijas reģiona aizsardzība: Uzlabojumi un stratēģiskās intereses
NATO Vašingtonas samitā pieņemtie lēmumi stiprināt atturēšanas un aizsardzības spējas ir ļoti svarīgi Baltijas reģionam. Gaisa un pretraķešu aizsardzības stiprināšana, vadības un kontroles uzlabošana un militārās infrastruktūras paplašināšana ir būtiski visas alianses aizsardzībai.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai šī samita rezultāti ir vērā ņemami. Latvijā pēdējos gadus sabiedroto klātbūtne ir bijusi nepārtraukta, un varam būt īpaši pateicīgi par Kanādas iniciatīvu paplašināt NATO daudznacionālo kaujas grupu līdz brigādes līmenim. Samitā tika uzsvērta arī nepieciešamība pastiprināt pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kiberdrošību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, lai novērstu hibrīdapdraudējumus no Krievijas puses.
Ir svarīgi, ka NATO šodien apzinās Krieviju kā tās nopietnāko stratēģisko apdraudējumu. Atbilstoši, NATO apņemšanās pilnībā īstenot reģionālos aizsardzības plānus un uzlabot militāro mobilitāti ir būtiska, lai nodrošinātu dalībvalstu aizsardzību. Pastiprināta klātbūtne NATO austrumu flangā un pastāvīgi ieguldījumi aizsardzības spējās apliecina alianses apņēmību aizsargāt sevi un pielāgoties mainīgajiem drošības apstākļiem.
NATO globālās stratēģijas paplašināšana: Indo-Klusā okeāna dimensija
Lai gan NATO Vašingtonas samitā galvenā uzmanība tika pievērsta atbalstam Ukrainai un reģionālās aizsardzības uzlabošanai, bez ievērības nepalika Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu sadarbībai ar NATO. Tas atspoguļo būtisku maiņu domāšanā, apzinoties un atzīstot drošības izaicinājumu un norišu globālo raksturu, kas pieprasa risinājumus, kas pārsniedz tradicionālās ģeogrāfiskās robežas.
Indo-Klusā okeāna reģiona valstu iekļaušana paplašinātajā NATO stratēģiskajā perspektīvā ietver vairākus galvenos elementus. Pirmkārt, ir jāpastiprina diplomātiskā un militārā sadarbība ar galvenajiem partneriem šajā reģionā. Pieaugošā stratēģiskā partnerība starp Ķīnu un Krieviju rada nepieciešamību pēc saskaņotākas NATO un tās sabiedroto reakcijas, vēršoties pret daudzpusīgajiem draudiem, ko rada šie divi globālie spēlētāji. Tas ietver sadarbības stiprināšanu ar reģionālajiem sabiedrotajiem un partneriem, lai nodrošinātu vienotu fronti, vēršoties pret jebkādiem iespējamiem draudiem stabilitātei.
Paplašinot NATO iesaisti Indo-Klusā okeāna reģionā, ir jākoncentrējas uz sadarbspējas un kopīgo spēju uzlabošanu. Tas nozīmē ne tikai palielināt militāro sadarbspēju, bet arī nodrošināt, ka aizsardzības stratēģijas un tehnoloģiskie sasniegumi tiek kopīgi izmantoti un pielāgoti. Integrējot pieredzi, kas gūta no konfliktiem gan Eiropā, gan Indo-Klusā okeāna reģionā, NATO var izstrādāt visaptverošu pieeju globālajai drošībai.
Dialoga veicināšana ar Indo-Klusā okeāna reģiona valstīm un organizācijām var palīdzēt saskaņot stratēģiskās intereses un stiprināt kolektīvās aizsardzības centienus. Tas nozīmē aktīvu dalību reģionālajos drošības forumos un partnerattiecību stiprināšanu ar valstīm, kurām ir izšķiroša nozīme Indo-Klusā okeāna reģiona stabilitātes nodrošināšanā, iespējams, ar laiku virzoties uz NATO struktūrai un misijai līdzvērtīgas alianses izveidi reģionā. Tā kā šim reģionam joprojām ir izšķiroša nozīme globālajā tirdzniecībā un drošībā, NATO iesaiste būs būtiska, lai saglabātu starptautisko kārtību.
Samitā tika apspriesti arī pieaugošie izaicinājumi, kas saistīti ar Ķīnu un tās ambīcijām reģionā. Tas, ka NATO publiski norāda uz Ķīnas kā Krievijas kara atbalstītājas lomu, izmantojot partnerību “bez ierobežojumiem” un sniedzot atbalstu Krievijas aizsardzības rūpniecībai, iezīmē būtisku pavērsienu alianses kolektīvajā nostājā. Tomēr konkrētu pasākumu kopuma Ķīnas ietekmes mazināšanai joprojām iztrūkst.
Galvenie samita lēmumi un to iespējamā ietekme
NATO Vašingtonas samitā pieņemti lēmumi par vairākām svarīgām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt alianses stratēģisko nostāju un atbalstu Ukrainai. NATO Drošības palīdzības un apmācības pavēlniecības izveide Vīsbādenē, Vācijā, ir paredzēta, lai sniegtu koordinētu atbalstu un apmācības Ukrainai un tās bruņotajiem spēkiem. Vadības pienākumu nodošana no ASV NATO rokās norāda uz centieniem nodrošināt pastiprinātu un paredzamu atbalstu, kas būtu neatkarīgāks no politiskajām reālijām. Jauna pastāvīgā NATO sūtņa Kijivā iecelšana norāda uz NATO ilgtermiņa stratēģisko iesaisti reģionā un tīri praktiski veicinās ciešāku koordināciju.
Par to, ka alianse pārņems lielu daļu no ASV vadītās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas – pazīstama arī kā Ramšteinas grupa – darba, vienošanās tika panākta jau pirms vairāk kā mēneša. Šīs jaunās struktūras nosaukums sākotnēji ietvēra vārdu “misija”, lai precīzi atspoguļotu tās uzdevumus un darbu – tas ir, NATO misija Ukrainā. Tomēr, kā ziņojuši dažādi avoti, Vācija iebilda pret vārda “misija” lietošanu, norādot, ka tas [no Krievijas puses] varētu tikt uztverts kā mājiens, ka NATO sūtīs savu karaspēku uz Ukrainu, attiecīgi radot eskalācijas riskus. Tā kā NATO kā organizācija savos lēmumos balstās uz konsensu, kompromiss tika atrasts un vārds “misija” no nosaukuma pazuda.
Apvienotais analīzes mācību un izglītības centram paredzēta izšķiroša nozīme Ukrainas sadarbspējas uzlabošanā ar NATO spēkiem. Koncentrējoties uz pašreizējā konfliktā gūtās pieredzes izmantošanu, centra mērķis ir uzlabot Ukrainas spēku taktiskās un stratēģiskās spējas. Tas kalpos kā kritisks atgriezeniskās saites nodrošināšanas mehānisms, kas ļaus NATO un Ukrainai efektīvi pielāgoties mainīgajiem militārajiem izaicinājumiem. Centra darbībai ir arī plašāks mērķis – nodrošināt Ukrainas bruņoto spēku integrāciju NATO standartos un praksē.
Vašingtonas samits – līdzsvara treniņš
2024. gada NATO Vašingtonas samits apliecināja alianses apņemšanos atbalstīt Ukrainu un stiprināt tās aizsardzības pozīciju pret Krievijas agresiju. Lai gan tika panākts ievērojams progress attiecībā uz militāro palīdzību un stratēģiskajām saistībām, samits izgaismoja arī nenovērstās problēmas un izaicinājumus. Attiecībā uz Baltijas reģionu – samitā lemtais un pārrunātais vēl pārliecinošāk signalizē par nepieciešamību izstrādāt reģiona aizsardzības stratēģiju. NATO, orientējoties sarežģītajā globālo norišu dinamikā, ir jāpanāk līdzsvars starp vienotību un stratēģisko tālredzību, un jānodrošina, ka alianse joprojām ir spējīga pielāgoties mainīgajiem draudiem, vienlaikus saglabājot savus pamatprincipus – kolektīvo aizsardzību un demokrātiskās vērtības.
Galvenais ir virzīties uz priekšu, katru reizi esot nedaudz labāk pielāgotiem nekā iepriekš. Tāpēc jau tagad uz nākamo NATO samitu, kas notiks Hāgā, tiek liktas lielas cerības. Cerēsim, ka Hāga nākamgad būs vairāku svarīgu norišu epicentrā – kā ne tikai NATO samita norises vieta, bet, kas zina, varbūt arī īpašā tribunāla vieta, kur pie atbildības tiks saukti tie, kuri vainīgi smagākajos noziegumos, ko Krievija katru dienu, līdz pat šai dienai pastrādā Ukrainā.
Rakstu sagatavojis Eiroparlamenta deputāts, Rihards Kols (NA)
