Baltkrievijas KGB cenšas savos tīklos ievilināt tūkstošiem aktīvistu, kas dzīvo trimdā Lietuvā un Polijā. Nesenā Baltkrievijas opozīcijas politiķa bēgšana liecina, ka viņu centieni ne vienmēr ir veltīgi.
Ekskluzīvā intervijā portālam LRT.lt bijušais Baltkrievijas kriminālizmeklētājs Andrejs Ostapobičs (Andrei Ostapobich), kurš ir arī izveidojis BELPOL – tīklu, kurā apvienojušies bijušie opozīcijā iesaistītie virsnieki – atklāj režīma vervēšanas stratēģijas.
Kā Baltkrievijas slepenie dienesti cenšas vervēt diasporas pārstāvjus?
Draudi ir diezgan nopietni. Ja ņemam divus gadus no protestu sākuma 2020. gadā, Baltkrievijas drošības spēki bija aizņemti ar iekšējām problēmām un nevarēja būt tik aktīvi ārzemēs. Tagad, īpaši pēc kara sākuma Ukrainā, situācija ir mainījusies.
Jo vairāk Baltkrievijā tiek apspiesta pretošanās un vārda brīvība, jo vairāk režīmam ir brīvas rokas rīkoties ārpus valsts. Tā kā protesti tagad ir pārcēlušies no ielām uz tiešsaistes sociālajiem tīkliem, arī drošības dienesti ir pārorientējuši savu pieeju.
Dienesti ir sākuši veidot īpašas datubāzes un grozīt tiesību aktus. No 2022. gada beigām visiem IT uzņēmumiem Baltkrievijā vai tiem, kam valstī atrodas serveri, ir jāuzstāda īpašas iekārtas, kas tiesībaizsardzības iestādēm nodrošina pilnīgu kontroli.
Šīm iestādēm ir piekļuve visam, sākot pat ar taksometriem, piemēram, informācijai par visiem braucieniem un pasūtījumiem. Viņi arī zina, kas, kur dodas, kādi pārtikas produkti tiek piegādāti vai, ko, kāds pērk tiešsaistē, un tas ļauj viņiem pilnībā kontrolēt situāciju.
Tāpat arī darbinieku atlase ir pārorientēta uz internetu.
Ir vairākas darbā pieņemšanas pamatmetodes. Pirmā ir tā sauktā “viltus karoga” izmantošana. Piemēram, viņi var uzdoties par britu izlūkdienestu vai britu ekonomikas forumu, kas seko līdzi dotāciju sadalei. Vai, piemēram, par Lietuvas Valsts drošības departamentu (VSD), vai par Ukrainas īpašo dienestu pārstāvjiem.
Tas pats notika ar Riko Krīgeru (Baltkrievijā arestētais Vācijas pilsonis, kurš augustā tika nogādāts atpakaļ mājās, veicot gūstekņu apmaiņu starp Krieviju un rietumiem). Viņi Riko rakstīja Ukrainā karojošā Kalinouska pulka pārstāvju vārdā.
Nākamā metode ir darba meklēšanas vietnes. Dažādās Telegram grupās tiek meklēti cilvēki vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, paku transportēšanai no Viļņas uz Varšavu. Cilvēks to izdara, nopelna naudu un tad ar viņu sazinās: “Jūs esat pārvadājis C4 sprāgstvielas vai slepenus failus. Ja jūs ar mums nesadarbosieties, mēs informēsim ES slepenos dienestus. Jūs tiksiet tur apcietināts, vai arī tiksiet atgriezts mums, kas būs vēl sliktāk.”
Vēl viens veids ir šantāža, izmantojot sociālos medijus. Ir analītiskas programmas, piemēram, IBM, kas ļauj veikt pilnīgu sociālo tīklu analīzi: kas ir jūsu radinieki un draugi, ar ko visvairāk sazināties. Mums BELPOL šādi rīki nav pieejami, jo tie ir ļoti dārgi – gada licence var izmaksāt 25 000 eiro. Parasti šādas programmas izstrādā Izraēla un pārdod tikai valsts aģentūrām.
Baltkrievijas izlūkdienesti, piemēram, atrod lietotājus, kas reģistrējušies vietnē OnlyFans, atrod viņu videoklipus un viņu radinieku kontaktus. Pēc tam šo informāciju izmanto šantāžai, rakstot: “Jūsu radinieki par šo nezina, bet mēs viņiem par to paziņosim. Tāpēc strādājiet pie mums, citādi mēs visiem pastāstīsim, ko jūs darāt.”
Tajā pašā laikā viņi izdara spiedienu arī uz radiniekiem, kas palikuši Baltkrievijā. Tāpēc, it īpaši šogad, mēs esam novērojuši masveida kratīšanas aktīvu diasporas locekļu mājās.
Režīmam nav problēmu ar vervēšanu, un šī problēma tikai pieaugs. Tie, kas nepakļaujas vervēšanas mēģinājumiem, arī vienkārši pazūd no demokrātiskajām kustībām, lai novērstu turpmākas problēmas, ko arī cenšas panākt režīms.
