Viļņā, kādā mājokļa izlikšanas procesa laikā tika nošauts jurists. Šāvējs izmantoja nelegāli glabātu padomju TT pistoli, kā rezultātā daļa politiķu aicina ieviest stingrāku ieroču kontroli valstī.
Marius Šulga, ieroču veikala īpašnieks Viļņā, sacīja, ka Lietuvā nelegālie ieroči lielākoties nonāk noziedznieku rokās. Padomju TT pistole, ko izmantoja šāvējs, visticamāk, ir ievesta no Krievijas. Iepriekš līdzīgi padomju ieroči Lietuvā ir ievesti no kara zonām, piemēram, Čečenijas un bijušās Dienvidslāvijas, vai tos ir ieveduši noziedzīgi grupējumi no Krievijas.
Tiek uzskatīts, ka nelegālo ieroču tirgus pēc kara Ukrainā, visticamāk, pieaugs.
Likumīga ieroča iegūšana Lietuvā šobrīd ir diezgan vienkāršs process, ja nav iepriekšēju sodāmību. Tas nozīmē, ka tie, kas izvēlas nelegālus šaujamieročus, visticamāk, ir saistīti ar noziedzīgiem tīkliem.
Visi legālie ieroči tiek reģistrēti ievešanas brīdī, un policijai ir zināma katra ieroča atrašanās vieta. Personām, kas vēlas iegūt ieroci pašaizsardzībai vai medībām, ir jāiziet apmācības kurss un jānokārto eksāmens policijas uzraudzībā. Ir jāveic arī medicīniskā pārbaude, kas jāatkārto ik pēc pieciem gadiem.
Stingrāka kontrole?
Pēc ceturtdien notikušās apšaudes, Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite un deputāts Julius Sabatauskas sacīja, ka sabiedrībā ir izskanējuši aicinājumi ieviest stingrāku ieroču kontroli.
“Mums ir ļoti atbildīgi jāattiecas pret ieroču liberalizāciju. Šie ir jutīgi jautājumi, kuriem var būt sarežģītas sekas attiecībā uz sabiedrības drošību,” sacīja Bilotaite. “Tāpēc mums tiek lūgts atbildīgi izturēties pret ieroču glabāšanas un izsniegšanas nosacījumiem.”
Civilās aizsardzības un drošības ideju laboratorijas Locked N Loaded pārstāvis Mantas Vilimas sacīja, ka politiķi tagad izmanto ieroču kontroles jautājumu, gatavojoties gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
“Es nedomāju, ka Lietuvā ir liela problēma ar ieročiem,” viņš teica. “[Politiķi] iedomājas, ka var vienkārši aiziet uz veikalu un nopirkt ieroci, bet tā nav.”
Pašlaik Lietuvā ir vairāk nekā 100 000 legālu ieroču. Aptuveni 10 000 cilvēku nolēma iegādāties ieroci pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. Statistika liecina, ka noziegumi tiek izdarīti, izmantojot gan nelegālus, gan legālus šaujamieročus.
Šulga kritizēja politiķu aicinājumus ieviest stingrāku ieroču kontroli: “Noteikumus un procedūras izstrādāja policija [iekšlietu ministres] uzraudzībā. Nav jēgas veikt papildu izmaiņas, jo tas parādītu, ka viņa neuzticas policijas darbiniekiem.”
Tomēr policijas pārstāvji ir kritizējuši atjauninātās procedūras, kas ļauj iegūt ieroča atļauju attālināti, bez personīgas ierašanās policijas iecirknī.
