Viļņas pilsētas amatpersonas ir iepazīstinājušas ar ārkārtas evakuācijas plānu, kas paredzēts iedzīvotāju izvešanai no galvaspilsētas militāru draudu, kodolkatastrofas vai citu lielu avāriju gadījumā, ziņo LRT.lt
Plānā iezīmēti trīs galvenie evakuācijas maršruti: uz Panevēžu un Šauļiem ziemeļos, uz Klaipēdu un Kauņu rietumos un uz Alytu un Polijas robežu dienvidos.
Tomēr pilsētas amatpersonas atzīst, ka uz dažiem ceļiem varētu veidoties lieli sastrēgumi.
Iedzīvotāji tiks brīdināti evakuēties, izmantojot sirēnas vai ārkārtas īsziņas, norādīja pilsētas amatpersonas. Iedzīvotājiem būtu jāņem līdzi sagatavotie avārijas maisiņi un jāizlemj, vai evakuēties, izmantojot personīgos transportlīdzekļus vai pašvaldības transportu.
Tiem, kas izmanto pilsētas organizēto transportu, būtu jānokļūst noteiktos pulcēšanās punktos, kas parasti ir divas līdz trīs skolas vai bērnudārzi katrā Viļņas rajonā.
“Cilvēkiem šis lēmums jāpieņem tagad, nevis tad, kad ir pienācis laiks pamest savas mājas,” sacīja Viļņas pilsētas domes loceklis un aizsardzības eksperts Aurimas Navys. “Jums ir sev jāuzdod jautājums: vai man būs vajadzīga palīdzība, vai es došos viens pats, vai došos ar kājām, vai tā ir jūsu iecere?”.
Taču vājās vietas var ātri parādīties. Neatkarīgi no rajona visi evakuētie cilvēki galu galā saplūstu uz tiem pašiem dažiem galvenajiem ceļiem. Militāra apdraudējuma gadījumā evakuācijas ceļi virzienā uz Panevēžu un Šauļiem izmantotu rietumu apvedceļu, Ukmerģes ielu un autoceļu A2. Maršruti uz Alytu virzītos pa to pašu apvedceļu, Geležinio Vilko ielu, Savanorių prospektu un A4 šoseju.
Dabas katastrofas gadījumā iedzīvotāji varētu evakuēties uz rietumiem Klaipēdas virzienā pa Geležinio Vilko ielu, Tūkstantmečio ielu, Savanorių prospektu un šoseju A1.
Viļņas evakuācijas maršruti apskatāmi šeit: https://datawrapper.dwcdn.net/kiHpx/2/
“Ir tikai trīs virzieni, kā pamest Viļņu, ja vien jums nav gaisa balona,” sacīja Navys. “Plāns ir balstīts uz to, kas mums patiešām ir.”
Lai gan pašlaik ceļi ir mazāk noslogoti skolēnu brīvdienu dēļ, iestādes brīdināja, ka pilna mēroga evakuācija radītu milzīgus satiksmes sastrēgumus. Policijas priekšnieks Arūnas Paulauskas sacīja, ka tiks izvietoti papildu policisti, lai kontrolētu satiksmi, atslēgtu luksoforus un manuāli vadītu transportlīdzekļus, lai nodrošinātu satiksmes plūsmu.
Bijušais Viļņas mērs Artūras Zuokas kritizēja plānu, nosaucot to par “apvainojumu veselajam saprātam”.
Viņš teica, ka visi zinātu, kur iet, bet problēma ir tā, ka tas būtu neiespējami. “Ceļi nekad nav bijuši projektēti vai plānoti šādam nolūkam. Kodolkatastrofas vai militāra apdraudējuma gadījumā cilvēkiem būtu jābēg pa laukiem.”
Pašreizējais mērs Valdas Benkunskas norādīja piecus galvenos ceļu posmus, kas jāuzlabo, lai novērstu sastrēgumus, norādot, ka daži no nepieciešamajiem uzlabojumiem varētu prasīt vairākus gadus. Viņš arī kritizēja centrālo valdību par nepietiekamo atbalstu.
“Tilta būvniecība vai ceļa paplašināšana ir dārga, un pēc tam ir jāiziet visas procedūras,” sacīja Benkunsks.
Atvaļinātais militārais virsnieks majors Darius Antanaitis sacīja, ka, lai gan plāns var būt neatbilstošs no tīri militārā viedokļa, tam joprojām ir vērtība.
“Svarīgi ir tas, ka ir veikts novērtējums – tagad pašvaldība zina, kas nepieciešams evakuācijai. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi,” teica Antanaitis.
Pēc mēra teiktā, lai evakuētu visus Viļņas iedzīvotājus, būtu nepieciešamas divas līdz trīs dienas.
