Pirms laika jau rakstījām, kā uzņēmumu drošības analītiķi paredzēja Covid-19 vēl pirms tā kļuva par epidēmiju vai pandēmiju. Kaut gan Latvijā publiskajā telpā ne pārāk plaši izskan informācija par uzņēmumu drošības analītikas spējām un var tikai izdarīt pieņēmumus par situāciju Latvijā, diezgan skaidri ir saprotams, ka izlūkošanas iespējas Latvijā izmanto ļoti reti, taču potenciāls tam ir liels. Šajā daļā par to, kā tieši drošībnieki kļuvuši par biznesa izlūkiem un kā izmantot šo potenciālu ne tikai fiziskās vai IT drošības nodrošināšanā, bet arī reputācijas, ekonomisko un finanšu risku mazināšanā.
Daudz vairāk kā drošība
Pirms Covid-19 daudzas korporatīvās izlūkošanas komandas galvenokārt koncentrējās uz drošību, taču pandēmija parādīja plašāku izlūkošanas vērtību. Diana Dragon, Standard Industries globālās izpētes nodaļas vadītāja, norādīja: “Tās pašas prasmes, ko izmanto, lai novērtētu drošības riskus, var izmantot, lai noteiktu tendences un iespējas.” Saskaņā ar aviācijas drošības izlūkošanas speciālista teikto, pirms Covid-19 viņa komanda bija pazīstama kā “drošības puiši”. Tagad viņi nodrošina plašu stratēģisko izlūkošanu.
Izlūkošanas analīze var vienkārši nodot faktus, lai aizsargātu cilvēkus un aktīvus (tālāk piramīdas pamata līmenis), bet visvērtīgākā ir tad, ja to izmanto stratēģisku, proaktīvu lēmumu pieņemšanas atbalstam (augstākais līmenis). Uzņēmumā Fiserv ģeopolitiskās analīzes komandai, kas atrodas ārpus drošības jomas, jau bija plašas pilnvaras, un tā jau agrīnā posmā veica izlūkošanas analīzi, kas sagatavoja uzņēmumu gaidāmajai Covid-19 pandēmijai. Līdzīgi arī Microsoft un GitHub komandas izmantoja augstākā līmeņa potenciālu, analizējot drošības vai ģeopolitiskās tendences, lai atbalstītu stratēģisko biznesa lēmumu pieņemšanu.
Kā pārvaldīt izlūkošanas darbu
Izlūkošanas funkcijas bieži vien ir dziļi organizācijas iekšienē, izkliedētas pa dažādām korporatīvajām funkcijām vai paslēptas zem neskaidriem amatu nosaukumiem. Aptaujas atklāj, ka izlūkošanas funkcijas parādās 20 dažādās uzņēmējdarbības vienībās.
Šāda pieeja bieži vien padara izlūkošanas darbiniekus neredzamus augstākā līmeņa vadītājiem, kuri varētu izmantot viņu prasmes, pieredzi un tīklus. “Tas, ka nav tieša kontakta ar lēmumu pieņēmējiem, ievērojami pasliktina pakalpojuma kvalitāti,” saka Rians Longs, Business of Intelligence podkasta līdzdibinātājs un līdzvadītājs, “un, visticamāk, novedīs pie tā, ka praktizējošais darbinieks vispār nesasniegs rezultātu.”
Izlūkošanas komandu strukturēšanai nav universālas atbildes, taču konkrētas īpašības nodrošina panākumus. Pirmkārt, izšķiroša nozīme ir tiešai saiknei ar lēmumu pieņēmējiem. Kā skaidro Erika Breša (Erica Brescia), kura vēl nesen bija GitHub Chief Operating Officer, “izlūkošanas komandai ir tiešs kontakts ar lēmumu pieņēmējiem visā uzņēmumā”. Jau no paša sākuma viņa tikās ar izlūkošanas nodaļas vadītāju, noteica gaidas un prioritātes un pilnvaroja izlūkošanas komandu nākt pie viņas, ja tā konstatēja riskus, uz kuriem bija nepieciešams vērst vadības uzmanību. Izlūkošanas komanda jau no paša sākuma ir iekļauta arī darba grupās, kas nodarbojas ar vadību interesējošiem jautājumiem, tādējādi sniedzot viņiem pārskatu par vadības prioritātēm. Izlūkošanas komandas nodrošina vislabāko vērtību, ja tām ir skaidrs, kādi lēmumi jāpieņem, uz kādiem jautājumiem jāatbild un kādi ir uzņēmuma stratēģiskie mērķi.
Otrkārt, korporatīvajām izlūkošanas struktūrvienībām ir jāpārtrauc šauru grupu veidošana un jāiesaista ieinteresētās personas no visām uzņēmējdarbības struktūrvienībām. “Ir ļoti svarīgi,” saka Longs, “lai izlūkošanas speciālists sadarbotos ar klientu, lai izprastu tā vajadzības, bieži saņemtu atgriezenisko saiti un veidotu attiecības.” Ar stratēģiju cieši saistītas komandas sniedz labāku atbalstu. Labāki jautājumi rada labākas atbildes.
Un visbeidzot, izlūkošanas speciālistam ir jāuzņemas iniciatīva. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir no publiskā vai privātā sektora, viņam ir jāpārzina analītiskie paņēmieni, jāizprot informācijas vākšanas metodoloģija privātajā sektorā, jāspēj novērtēt piegādātāju kvalitāte un ētika, kā arī jābūt prasmēm un pieredzei, lai saprastu, kas nepieciešams uzņēmumam.
Korporatīvā izlūkošana nav nekāds jaunums, tomēr tā piedzīvo izrāvienu
Daži uzņēmumi ir līderi un ir izveidojuši izlūkošanas spējas, kas izmanto izlūkošanas potenciālu, lai gan mazinātu risku, gan veicinātu uzņēmējdarbības iespējas. Fiserv ģeopolitiskās analīzes komanda līdztekus drošības komandai ir pakļauta pa tiešo globālo pakalpojumu vadītājam. Uzņēmumā Standard Industries 2021. gadā izlūkošanas funkcija tika atdalīta no drošības jomas, un tagad globālās izlūkošanas nodaļas vadītājs ir izpilddirektoru vadības komandā. Šī jaunā struktūra radās, jo izlūkošana ir pierādījusi spēju sniegt stratēģiskas norādes un atbalstu augstākā līmeņa vadītājiem par iespējām un tendencēm, kā arī riskiem visā korporatīvo darbību spektrā.
Ja jūsu uzņēmumā nav izlūkošanas funkcijas, jūsu konkurentiem tā, visticamāk, ir. Un, pat ja jums tāda ir, iespējams, jūs to neizmantojat optimāli. Vai esat iesaistīts komandā? Vai komanda saprot jūsu stratēģiju, termiņus un informācijas trūkumus? Vai jūs izmantojat izlūkdatus ne tikai par drošības jautājumiem, bet arī par plašākām uzņēmējdarbības problēmām?
Laiks rādīs vai Latvijā izlūki un izlūkošanas speciālisti savas prasmes veltīs arī privātajā sektorā nepieciešamās informācijas ieguvei un veicinās Latvijas uzņēmējdarbības drošību un attīstību esot vismaz vienu soli priekšā konkurentiem.
