Apsardzes kompānijas – tās rūpējas ne vien par noteiktu uzņēmumu vai publisku pasākumu, bet nereti visas sabiedrības drošību valstiskā līmenī. Taču nozarei ir ēnas puses un nesakārtoti jautājumi kvalitātes, pakalpojumu caurredzamības un atalgojuma jautājumos, kas palēlina apsardzes biznesa virzību pārmaiņu mūsdienīgā veidolā. Kas ir trūkstošais grūdiens, lai veiksmīgai nozares darbībai nepieciešamā reputācija un kompetence atkal atgūtos?
Cik liela ir Latvijas apsardzes nozare?
Lai dažādu valstu statistika būtu salīdzināma Eiropas Savienībā, pastāv divas klasifikācijas sistēmas – Eiropas Kontu sistēma 1995 (EKS 95) un ES Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE)[1]. Saskaņā ar šīm noteiktajām sistēmām iespējams klasificēt institucionālās vienības un tautsaimniecības sektorus. 2006. gadā apstiprināta NACE 2. red. – saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. redakcija), ar kuras palīdzību tiek uzlabota valstu, ES un starptautiskās statistikas salīdzināmība.
Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas (DNKA) 2019. gada apsardzes nozares pārskats[2] liecina – ar apsardzes darbībām un pakalpojumiem saistītos uzņēmumus var iedalīt trīs grupās, proti, uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids norādīts kā NACE 2. red. kods 8010 “Personiskās drošības darbības” vai 8020 “Drošības sistēmu pakalpojumi”, uzņēmumi, kas ieguvuši apsardzes licenci un kuru pamatdarbības veids norādīts kā NACE 2. red. kods 8010 “Personiskās drošības darbības” vai 8020 “Drošības sistēmu pakalpojumi”, kā arī uzņēmumi, kas ieguvuši apsardzes licenci, bet to pamatdarbības veids ir cits.
Valsts policijas rīcībā esošajā licenču un sertifikātu sarakstā, kurš atjaunots šā gada jūnijā, uzskaitīti kopumā 422 licencētie apsardzes komersanti[3]. Uzskaitījumā ietilpst gan uzņēmumi, kuri saņēmuši apsardzes licenci, gan tie, kuriem pamatdarbības veids norādīts kā NACE 2. red. kods 8010 “Personiskās drošības darbības” vai 8020 “Drošības sistēmu pakalpojumi”, kā arī uzņēmumi ar citu pamatdarbības veidu. Tādējādi var secināt, ka Latvijā reģistrēti arīdzan tādi uzņēmumi, kas ieguvuši apsardzes licenci savai “iekšējai lietošanai” (piemēram, iekšējā drošības dienesta izveidei) un apsardzes pakalpojumus klasiskajā izpratnē nesniedz. Apsardzes nozare valstī nodarbina aptuveni 15 000 darbinieku[4], un to vidējā mēnešalga, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta publicēto statistiku, ir 589 EUR[5]. Atbilsoši likumam[6] apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas – šādu atļauju var iegūt jebkurš individuālais komersants vai komercsabiedrība. Par individuālo komersantu vai komercsabiedrības pārstāvības amatpersonu drīkst būt persona, kura nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu, tai nav piemērots apsūdzētā statuss kriminālprocesā un diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi.
Viens no būtiskākajiem nozares vājajiem punktiem ir nepietiekams precīzu datu un statistikas daudzums par valstī licencēto apsardzes uzņēmumu darbību, kas apgrūtina sekošanu līdzi nodokļu samaksas datiem. Problemātika saskatāma atšķirīgajā informācijā, ko sniedz Centrālā statistikas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienests, proti, nesakrīt dati par nozares apgrozījumu un apsardzes komersantu skaitu.
Apsardzes nozares problēmas nemainīgas – tiesiskais regulējums, sertifikācija un atalgojums
Nozares pastāvēšanu būtiski degradē ēnu ekonomika, kuras klātbūtne ir iespējama, jo šīs neskaitāmās kompānijas patiesībā ir saistītas un vienu objektu “de iure” sargā divi uzņēmumi, izmantojot apakšuzņēmēju līgumu. Realitātē, šāda apakšuzņēmēju izmantošana apsardzē ir nodokļu shēmu izcelsme, kurā zaudētājs ir gan pakalpojuma saņēmējs, gan valsts, gan pats apsardzes darbinieks – nesaņemot tam pienākošās piemaksas par virsstundu darbu, darbu nakts laikā un citas sociālās garantijas. Tādēļ iespaidīgā komersantu skaita mazināšana palielinot prasības to ienākšanai apsardzes tirgū un kontrolējošo institūciju efektivitātes celšana ir tieši saistīta ar nozares sakārtošanu. Kā liecina DNKA un LDBA[10] (Latvijas Drošības Biznesa Asociācijas) nozares pārskats, skaidrību par apsardzes komersantiem palīdzēs ieviest apsardzes nozares reģistrs, kura darbību plāno uzsākt 2021. gada 1. janvārī.
Tomēr jāpiebilst, ka no 17.06.2020. stājušies ir spēkā grozījumi apsardzes darbības likumā, kas liedz ģenerāluzņēmējam piesaistīt vairāk par vienu apakšuzņēmēju un apakšuzņēmēja pakalpojuma izpildē nedrīkst tikt izmantots ģenerāluzņēmēja darbinieks. Šiem grozījumiem, faktiski, būtu jāatrisina vai vismaz jāuzlabo iepriekšminētā problēma, taču, ņemot vērā kontrolējošo institūciju kapacitātes trūkumu, visticamāk, šāda prakse vēl tiek piekopta.[11]
Kā vēlviena problēma ir kompānijas, kuras “de facto” sniedz apsardzes pakalpojumus, taču tās nav apsardzes komersanti un to darbiniekiem nav attiecīgu sertifikātu. Šajā gadījumā tiek sniegts “teritorijas/ēku uzraudzības pakalpojums”, ko nodrošina tā saucamie “ēku/teritorijas dežuranti”. Faktiski, viņi veic tieši tās pašas darbības un sniedz tādu pašu pakalpojumu, kā sniedz apsardzes darbinieki un komersanti, taču būtiskākā atšķirība, ka tie nedrīkst veikt apsardzes darbības likumā norādītās darbības, piemēram, nedrīkst veikt aizturēšanu, nedrīkst izmantot speclīdzekļus (roku dzelžus), nedrīkst pārbaudīt personu dokumentus/caurlaidi u.c. Šādas tiesības, bez tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, ir tikai apsardzes darbiniekiem, taču ēkas/teritoriju dežurantiem šādu tiesību nav.
Papildus tam, sertifikātu un licenču neesamība nenozīmē tikai to, ka personas nav apmācītas, lai rīkotos atbilstoši draudiem – sertifikācijai ir zināmas prasības un, piemēram, lai saņemtu apsardzes darbinieka sertifikātu persona nedrīkst būt sodīta un tai jābūt atzītai par garīgi veselu, tāpat tai nedrīkst būt problēmas ar alkoholu un citām apreibinošām vielām. Tāpēc, nereti pakalpojumu saņēmēji saskaras ar situācijām, kad dežurants ir narkomāns, alkoholiķis vai ar kriminālu pagātni.
Kā trešais svarīgais faktors ir iepriekš minēto nesertificēto pakalpojumu sniedzēju iespējas konkurences un tirgus kropļošanā. Persona, kas ir apmācīta apsardzes darbībā, pie atbilstošas veselības, nesodīts un bez kaitīgiem ieradumiem, tikai atsevišķos gadījumos būs gatavs strādāt par zemāku algu vai pat par minimālo atalgojumu. Tāpēc šādu nesertificētu problēmpersonu, reizēm vienīgais, risinājums ir strādāt par zemāku atalgojumu, kā to dara sertificētas personas – līdz ar to arī pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt lētāku cenu kā tas, kura personāls ir sertificēts, apmācīts un godprātīgs.
Vai Latvijas piemērs izceļas Baltijas trīsvienībā?
Apsardzes uzņēmuma darbības licences pieteikumu kaimiņvalstī Igaunijā izskata Policijas un robežsardzes pārvalde – licence tiek izsniegta, ja apsardzes uzņēmumam vai ar to saistītajām personām nav reģistrētu sodu par tīšu noziedzīgu nodarījumu pret valsti, personām vai īpašumu vai noziedzīgiem nodarījumiem un apsardzes uzņēmuma vadītājs ir vismaz 21 gadu vecs Igaunijas pilsonis ar vidējo izglītību un apsardzes darbinieka kvalifikāciju. Likums paredz, ka apsardzes uzņēmums pakalpojumu sniegšanai var nodarbināt tikai pilna laika darbiniekus. Pieejamā informācija liecina – apsardzes darbinieka vidējā mēnešalga ir 782 EUR[7]. (LV 589)
Igaunijas Apsardzes uzņēmumu asociācijā ietilpst 8 apsardzes firmas, kurām izsniegta darbības licence apsardzes pakalpojumu sniegšanai, taču ir reģistrēti vēl 75 citi uzņēmumi, kuriem piešķirta licence drošības pakalpojumu sniegšanā[8]. (salīdzinājumā pret Latvijas 422 uzņēmumiem)
Lietuva:
Apsardzes profesija Lietuvā ir viena no populārākajām. Saskaņā ar 2019. gada datiem, apsardzes jomā nodarbināti aptuveni 12 000 cilvēku (informē Sociālās apdrošināšanas fonds “Sodra” [9]). Mēnešalga apsardzes darbiniekam aprēķināta vidēji 730 EUR apmērā, taču atalgojums var redzami atsķirties atkarībā no darba specifikas, piemēram, apsardzes personāla neto alga, strādājot lielveikalā, var sākties vien no 400 EUR. Kā arī apsardzes kompāniju skaits svārstās no 90 – 112. (LV 589)
Ja salīdzinam ar Baltijas valstīm, tad Latvijai ir 3-4x lielāks apsardzes komersantu skaits un vidēji zemākā apsardzes darbinieka mēnešalga.
“Par drošību!” redakcija sekos līdzi apsardzes darbības problemātikai Latvijā un ar pozitīvu skatu raugās uz apsardzes darbības reģistra izveidi. Grozījumi apsardzes darbības likumā ir pozitīvs signāls, taču vēl priekšā ir tāls ceļš ejams līdz nozares sakārtošanai.
[1] https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/noderigi/klasifikacija-nace-2-red
[2] https://www.grifsag.lv/wp-content/uploads/2020/01/DNKA-nozares-pa%CC%84rskats-3.pdf
[3] http://www.vp.gov.lv/?id=613
[4] https://www.dnka.lv/dnka-apsardzes-nozari-nepieciesams-ieklaut-atbalstamo-nozaru-saraksta/
[5] https://www.vid.gov.lv/lv/iekszemes-nodoklu-maksataju-darba-deveju-nodarbinato-darba-nemeju-menesa-videjie-darba-ienakumi-9
[6] https://likumi.lv/ta/id/264785-apsardzes-darbibas-likums
[7] https://ametipalk.stat.ee/
[8] https://turvamees.ee/turvaettevotted/
[10] http://www.scgroup.lv/LDBA/2019/Scan0481.pdf
[11] https://likumi.lv/ta/id/315135-grozijumi-apsardzes-darbibas-likuma
