2020. gada 1. janvāris. Diena, kad visos Latvijas mājokļos tiek uzstādīta nelielā ierīce, kas ar spalgu skaņas signāla palīdzību ziņo – deg! Bet kāda ir reālā situācija? Vai sabiedrības izpratnē dūmu detektors tiek uzskatīts par nepieciešamību, lai pasargātu sevi no ugunsgrēka draudiem? Un vai šī ierīce patiešām dzīvo katra apzinīga cilvēka mājvietā?
Autonomais ugunsgrēka detektors jeb dūmu detektors uz vispasaules fona izceļas ar savu efektivitāti un spēju pasargāt mājokļa iemītniekus no pēkšņa ugunsgrēka izraisītām briesmām. Asais un griezīgais signāls, ar kuru ierīce pavēsta par ugunsgrēka radīto sadūmojumu, pievērš cilvēku uzmanību, ļaujot reaģēt un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. Šādās dzīvībai bīstamās situācijās, kad izšķiroša un vērtīga ir katra sekunde un tās simtdaļa, šķietami necilais un nevajadzīgais pirkums var izrādīties liktenīgs. Mazāk kā pusminūtes laikā vāja liesmiņa spēj pārtapt ugunsgrēkā, aizdedzinot visu apkārt esošo un kļūstot nekontrolējama. Vienas vai divu minūšu laikā (atkarībā no uguns intensitātes) sāk izdalīties dūmi, kuri satur veselībai indīgas un nevēlamas vielas, piemēram, oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi, kuru uzskata par nāvējošu, jo tai nepiemīt ne smarža, ne krāsa vai garša. Tieši tāpēc ir būtiski novērst uguns izplatību jau agrīnā stadijā – šeit īpaši noderīga ir mazā, signalizējošā ierīce. Taču jāsaprot, ka dūmu detektors nespēj likvidēt ugunsgrēka cēloni – cilvēka ziņā ir novērtēt apstākļu bīstamību un attiecīgi rīkoties.
Kaimiņvalstī Lietuvā dūmu detektors katrā dzīvesvietā kā obligāta prasība ieviesta, sākot no 2018. gada maija. Protams, ne visi šo prasību ievēro un pievērš pienācīgu vērību preventīvajiem ugunsdrošības pasākumiem. Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas dienests regulāri organizē kampaņu “Dzīvosim droši”, kuras ietvaros 2018. un 2019. gadā apsekoja vairākus tūkstošus mājokļu, konstatējot, ka dūmu detektori atbilstoši uzstādīti tikai nedaudz vairāk kā 50% mājvietu. Akcijas mērķis nav sodīt cilvēkus, bet gan veicināt ugunsdrošības standartu ievērošanu un praktizēšanu, apsekot mājvietu drošību, kā arī uzlabot vispārējo zināšanu līmeni par ugunsbīstamību valsts mērogā un konsultēt par veidiem, kā vislabāk pasargāt mājokli no uguns postošās ietekmes.
Savukārt Igaunijā dūmu detektori katrā dzīvoklī un privātmājā ir nepieciešamība jau kopš 2009. gada jūlija. Statistika liecina – 10 gadus pēc likuma ieviešanas 92% Igaunijas mājokļu tika reģistrēts autonomais ugunsgrēka detektors, kas ir 4% kāpums, salīdzinot ar 2017. gadu[1]. Par ugunsdrošību atbildīgās iestādes sistemātiskus un pastāvīgus profilaktiskos pasākumus, strādājot gan ar bērniem un pieaugušajiem, gan vecākiem cilvēkiem un informējot tos par ugunsdrošības tēmu, realizē jau no 2006. gada. Un tas viss atspoguļojas statistikā – 2006. gadā ugunsnelaimēs dzīvību zaudēja 164 personas, bet 2009. gadā – jau 63 personas. Taču zaudēto dzīvību skaits ugunsgrēkos, kuri izcēlušies dzīvesvietā, vienalga bija pārlieku augsts, tāpēc dūmu detektori tika noteikti par normu. Pirms diviem gadiem par vajadzību katrā mājoklī, kurā izmanto gāzes iekārtas, kļuva arī tvana gāzes detektors, taču no 2022. gada tas būs obligāts ikvienā dzīvesvietā ar apkures sistēmu. Līdz ar izmaiņām likumā katrai mājsaimniecībai būs pienākums reģistrēt apkures sistēmas, tādējādi sniedzot informāciju par to tehnisko stāvokli un atbilstību attiecīgajām iestādēm, kas atbild par ugunsdrošību. Cilvēkiem jau laikus iesaka uzstādīt oglekļa monoksīda detektoru katrā mājā, kurā ir kamīns, ar malku kurināma plīts vai krāsns, jo vienīgi šāda veida detektors var signalizēt par tvana gāzes izplatīšanos un glābt no saindēšanās.
Ko darīt, ja vēl neesi iegādājies vai uzstādījis dūmu detektoru?
Vienkāršākos dūmu detektorus par nelielu samaksu var iegādāties būvniecības preču veikalos, lielākajos pārtikas preču veikalos, tirzniecības centros, kā arī internetā. Lai pareizi uzstādītu dūmu detektoru, noder Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavotā infografika:
Mēs paši esam atbildīgi par savu drošību. Uguns negaida, tā paņem sev līdzi pārāk daudz dzīvību, kuras varēja izglābt, ievērojot elementāras ugunsdrošības prasības un piesardzību. Ja viens dūmu detektors ir spējīgs dot laiku – vai tas nav tā vērts?
Šī publikācija tiks papildināta ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) aktuālo informāciju.
[1] https://www.rescue.ee/files/2020-04/pa-aastaraamat-2019-eng-veeb-rgb.pdf