Kopš 2. augusta pieejamas visu partiju un to apvienību, kuras kandidē Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī, priekšvēlēšanu programmas. Politiskie spēki tajās deklarējuši savus nodomus, kādus tie īstenotu, nonākot parlamentā un valdībā. LV portāls vairākos īso – līdz 4000 iespiedzīmju – programmu apskatos aplūko partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.
ĪSUMĀ
- Politisko spēku priekšvēlēšanu programmās ietvertie nodomi attiecībā uz Latvijas ārējo drošību lielākoties ir saistīti ar NATO.
- Obligātā militārā dienesta ieviešanu programmās skāruši vien nedaudzi politiskie spēki. Ir izteikti nodomi attīstīt Zemessardzi un ieviest visaptverošu valsts aizsardzību.
- Salīdzinot ar periodu pirms 13. Saeimas vēlēšanām, no priekšvēlēšanu programmām pazuduši solījumi uzlabot attiecības ar Krieviju. Savukārt vairāki politiskie spēki pauduši nodomus atbalstīt un veicināt sadarbību ar Ukrainu.
- Vairākas partijas ārējās drošības un starptautiskās sadarbības jautājumus priekšvēlēšanu programmās vispār nepiemin.
Latvija un NATO
Latvijas ārējās drošības uzturēšanu sadarbībā ar NATO savās priekšvēlēšanu programmās skaidri paredzējusi lielākā daļa valdošajā koalīcijā esošo politisko spēku.
“Jaunā Vienotība” (JV) apņēmusies “nodrošināt ilgstošu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā”. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) sola “stiprināt transatlantisko sadarbību NATO ietvaros”. “Konservatīvie” (K) apņēmušies “iegādāties modernus NATO ieročus, tostarp HIMARS, NASAMS u. c.”. Savukārt “Attīstībai/Par!” (AP) vēsta: “Mūsu virsmērķis ir droša brīvība Latvijai. Apvienības prioritātes šajā jomā – pretgaisa aizsardzība, valsts aizsardzības dienests, aizsardzības ražotnes un uzņēmumi Latvijā.”
Arī virkne citu politisko spēku pauduši līdzīgus nodomus. “Progresīvie” (P) apņēmušies Latvijas drošības stiprināšanai izmantot “ES aizsardzības potenciālu ciešā sadarbībā ar NATO, kā arī veicināt militāro sadarbību Baltijas jūras reģionā un sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā”.
“Kristīgi progresīvā partija” (KPP) iecerējusi stiprināt valsts stāvokli ES un NATO ietvaros, kā arī sola: “Izveidosim militāro produktu tautsaimniecības nozari. Izmantojot zinātnisko komplekso pieeju, izstrādāsim valsts militāro doktrīnu un sekmēsim tās īstenošanu. Stiprināsim valsts aizsardzību, maksimāli iesaistot tajā Latvijas uzņēmumus.”
“Latvija pirmajā vietā” (LPV) vēsta: “Latvija kopā ar ES un NATO partnervalstīm nodrošinās mieru un stabilitāti Eiropā.” Politiskā partija “Katram un katrai” (KuK) sola “pilnvērtīgu” Latvijas partnerību NATO. “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) paredz “NATO klātbūtnes stiprināšanu reģionā”.
Turpretī politiskā partija “Stabilitātei!” (S) apņēmusies: “Neļausim turpināt iedragāt mūsu valsts neatkarību.” Partija nav detalizētāk paskaidrojusi, ko ar to ir domājusi.
Nodomu atbalstīt valsts aizsardzības budžeta palielināšanu konkrētā apjomā paudušas trīs partijas. “Jaunā Vienotība” un “Katram un katrai” to vēlas kāpināt līdz 2,5% no IKP, bet “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) – līdz pat 2,7%. Šeit jāpiebilst, ka aprīlī Saeima jau ir atbalstījusi Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Zemessardze un obligātais dienests
Vairākās partiju programmās pausti konkrēti piedāvājumi Zemessardzes attīstīšanai. “Konservatīvie” piecu gadu laikā vēlas trīs reizes palielināt bruņoto spēku sastāvu – līdz 50 000 karavīru, ieskaitot zemessargus un rezervistus. Savukārt “Nacionālā apvienība” sola pilnveidot Zemessardzes bataljonu infrastruktūru atbilstoši mūsdienu militāro uzdevumu specifikai, kā arī aktīviem zemessargiem nodrošināt budžeta vietas valsts augstskolās. “Apvienība Latvijai” (AL) atbalstīs Zemessargu un rezerves karavīru kopīgas mācības, lai nostiprinātu sadarbību.
Obligātā militārā dienesta ieviešanu, kuru nupat, izraisot plašas diskusijas, rosinājusi Aizsardzības ministrija, programmās skāruši vien nedaudzi politiskie spēki. “Attīstībai/Par!”, kuras pārstāvis vada minēto ministriju, iestājas par visaptverošu valsts aizsardzību, ieskaitot obligāto militāro dienestu, valsts ārējā un iekšējā drošībā. Turpretī “Nacionālā apvienība” sola: “Obligātajā vispārējās vidējās izglītības saturā iekļausim Valsts aizsardzības mācību. Ieviesīsim obligātu militāro apmācību vīriešiem un brīvprātīgu – sievietēm.” Būtiski minēt, ka Saeimas deputāti jau 2018. gadā atbalstīja valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu, sākot no 2024. gada.
“Apvienotais saraksts” vēsta: “Visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros izveidotas militārās spējas ļaus Latvijai kļūt par spēcīgāko aizsardzības posmu Baltijas reģionā, liekot uzsvaru uz Sauszemes spēku, Zemessardzes attīstību un rezerves karavīru apmācību.” “Jaunā Vienotība” vēlas valsts aizsardzībai “palielināt iesaistīties spējīgu, ekipētu un apmācītu pilsoņu skaitu”. Politiskā partija “Katram un katrai” atbalstīs “militāro prasmju apguvi”. “Republika” (R) gatava “turpināt brīvprātīgas profesionālās armijas, Zemessardzes stiprināšanu”. Turpretim “Latvijas Krievu savienība” (LKS) saglabās “profesionālu principu bruņoto spēku veidošanā un ierobežos aizsardzības ministra pilnvaras armijas militārai izmantošanai ārpus Latvijas”.
Ārpolitika, starptautiskās attiecības
Salīdzinot ar periodu pirms 13. Saeimas vēlēšanām, no priekšvēlēšanu programmām pazuduši solījumi uzlabot attiecības ar Krieviju un aicinājumi atcelt pret šo valsti vērstās sankcijas. Vairāki politiskie spēki pauduši nodomus atbalstīt un veicināt sadarbību ar Ukrainu. “Jaunā Vienotība” sola “atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju un tās Eiroatlantisko integrāciju”. “Zaļo un Zemnieku savienība” apņēmusies “atbalstīt Ukrainas uzņemšanu ES un tādu starptautisku kārtību, kas nepieļauj iespēju Krievijai atgriezties pie imperiālistiskās politikas”. Savukārt “Konservatīvie” pauž: “Ārlietās padziļināsim attiecības ar ASV, Lielbritāniju, Baltijas jūras valstīm un Ukrainu.” “Apvienība Latvijai” vēsta: “Atbalsts ukraiņu tautai cīņā pret agresoru.”
Priekšvēlēšanu programmās Latvijas starptautiskās sadarbības jomā dominē attiecības ar ES. “Attīstībai/Par!” atbalsta “Latvijas dziļāku integrāciju Eiropas kodolā un ātrāk paplašinātu Eiropas kopienu”. “Jaunā Vienotība” norāda, ka tā “veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti”. Turpretim “Apvienība Latvijai” uzsver: “Nav pieļaujams atbalsts Eiropas Savienības virzībai uz unitāru valsti un līdz ar to Latvijas kā nacionālas valsts likvidāciju.”
Politiskā partija “Katrai un katram” redz Latviju kā pilnvērtīgu ES partneri un sola “realizēt Latvijas interešu aizstāvību starptautiskajās organizācijās”. Līdzīga pozīcija ir “Zaļo un Zemnieku savienībai”, kura gatava “aizstāvēt valsts intereses ES un starptautiskajās organizācijās”. “Kristīgi progresīvā partija” vēlas “optimizēt sakarus ar ES ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot ES mehānismus Latvijas attīstības nolūkos”, bet “Nacionālā apvienība” “iestāties pret Eiropas drošības un ārlietu politikas federalizāciju”.
Savukārt “Apvienotā saraksta” nodomos ir ciešāka sadarbība ar ES Austrumu robežas valstīm, Ziemeļvalstīm un Lielbritāniju.
“Tautas kalpi Latvijai” (TKL) plānos ietilpst: “Ievērojot sabiedrības patiesās intereses, atteikties no dalības tajās starptautiskajās organizācijās, kas tieši vai netieši traucē un ierobežo Latvijas valsts un tautas intereses, attīstību un labklājību”, detalizētāk nepaskaidrojot, par kādām organizācijām tiek vēstīts.
Politiskā partija “Stabilitātei!” vēsta: “Pārskatīsim Latvijas atkarību Eiropas Savienības ietvaros. Prioritāras ir valsts intereses vai izstāšanās no žņaudzošās savienības. Stingra ekonomiskā suverenitāte un neatkarīga attiecību veidošana ar kaimiņvalstīm. Apsvērsim iespēju veikt kontrolētu saistību nepildīšanu, lai atteiktos maksāt ES parādu.”
Ārējās un drošības politikas jomā savu pozīciju priekšvēlēšanu programmā atturējies paust lielākais parlamentā pārstāvētais politiskais spēks, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS), konstatējot: “Satricinājumi, ar kuriem mūsu valsts ir saskārusies pēdējos gados – Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskie apdraudējumi, enerģētikas krīze –, ir parādījuši Latvijas varas vājumu.”
Konkrētu viedokli minētajā jomā nav paudušas arī politiskās partijas “Suverēnā vara” (SV) un “Vienoti Latvijai” (VL). “Vienoti Latvijai” priekšvēlēšanu programmā ir tikai viens vārds – “Tautvaldība”. Savukārt “Tautas varas spēks” (TVS), nepaužot savas ieceres minētajā jomā, aprobežojas ar secinājumu: “Jaunu slimnīcu vietā – lielgabali un tanki.”
| Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmās |
|---|
| Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs. Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm. |
UZZIŅAI
14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.
Patlaban vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē. Ne vēlāk kā divdesmit dienu pirms vēlēšanu dienas komisija nodrošina minētās informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nedēļu pirms vēlēšanām – arī vēlēšanu iecirkņos. Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.
Autors: Guntars Laganovskis / https://lvportals.lv
