Eiropas Savienības likumdevēji plāno aizsargāt žurnālistus no dalībvalstīm, kas pret viņiem vēršas ar spiegprogrammatūru. Šāda iniciatīva rodas pēc vairākiem skaļiem incidentiem par žurnālistu izspiegošanu visā blokā.
Līdztekus pasākumiem, kas veicina žurnālistu caurspīdīgumu un redakcionālo neatkarību, piektdien ierosinātais European Media Freedom Act (EMFA) ieviesīs “stingrus aizsardzības pasākumus pret spiegprogrammatūras izmantošanu pret medijiem, žurnālistiem un viņu ģimenēm”.
Regulas 4. pantā ir noteikts vispārējs aizliegums dalībvalstīm mēģināt:
“aizturēt, piemērot sankcijas, pārtvert, pakļaut novērošanai vai kratīšanai un konfiskācijai vai pārbaudīt mediju pakalpojumu sniedzējus vai attiecīgā gadījumā to ģimenes locekļus, darbiniekus vai viņu ģimenes locekļus, vai to uzņēmumu un privātās telpas, pamatojoties uz to, ka tie atsakās izpaust informāciju par saviem avotiem, ja vien to neattaisno sevišķi svarīgas prasības sabiedrības interesēs.”
Tā arī skaidri aizliedz jebkādus mēģinājumus:
“izvietot spiegprogrammatūru jebkurā ierīcē vai iekārtā, ko izmanto mediju pakalpojumu sniedzēji vai attiecīgā gadījumā to ģimenes locekļi, vai to darbinieki vai viņu ģimenes locekļi, ja vien izvietošana katrā atsevišķā gadījumā nav pamatota ar valsts drošības apsvērumiem”.
Tomēr šie priekšlikumi ir jaunums Eiropas Savienībai, kas parasti neregulēja dalībvalstis gan attiecībā uz mediju regulējumu, gan likumiem, kas skar drošību, jo parasti šie jautājumi tika uzskatīti par katras valsts suverēnu atbildību.
Pēdējo gadu laikā ES ir bijuši vairāki gadījumi, kad žurnālistu ierīces ir uzlauztas, šķietami politiski motivētos apstākļos. Daudzus no tiem atklāja Toronto Universitātes starpdisciplinārā Pilsoņu laboratorija (Citizen Lab) un šādi uzlaušanas gadījumi tika fiksēti Ungārijā, Spānijas Katalonijā un Grieķijā.
Mediju asociācijas kopīgā paziņojumā pauda gandarījumu par EMFA, tomēr brīdināja, ka pasākumi, tostarp pasākumi pret žurnālistu uzraudzību, būtu jāpaplašina un jāpastiprina.
