Lai paaugstinātu Valsts policijas efektivitāti un kapacitāti, nodrošinot sabiedrībai kvalitatīvu drošības pakalpojumu, Valsts policija turpina darbu pie jau uzsāktajām strukturālajām pārmaiņām un no šodienas, 1. novembra, restrukturizētā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde uzsāk darbu jaunā modelī. Jāuzsver, ka pārmaiņas skar pašu pārvaldes darba organizāciju, nemazinot ne policistu skaitu, nedz iedzīvotājiem ierasto policijas struktūrvienību atrašanās vietas lielākajās pilsētās. Taču tiek mainīts policijas darbības princips, lai iestādes pakalpojumi kļūtu iedzīvotājiem pieejamāki, efektīvāk organizējot policijas rīcībā esošos resursus. Strukturālās reformas redzamākā daļa skārusi Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes iecirkņus – līdz šim iedzīvotājiem ierasto septiņu iecirkņu vietā, tie apvienoti trijos – Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes un Dienvidvidzemes iecirkņos.
Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma (SRAP1) rekomendāciju ieviešanas pasākumu īstenošanu Valsts policijā, turpinās darbs pie jau uzsāktajām strukturālajām pārmaiņām Valsts policijas struktūrvienībās.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norāda: “Turpinot iesāktās strukturālās reformas, Valsts policija ir nonākusi līdz būtiskām izmaiņām – šodien, 2022. gada 1. novembrī, uz jaunā pārmaiņu ceļa nostājusies Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde, kurā jau veiktas nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, pārskatot un pielāgojot jaunu policijas darba modeli atbilstoši mūsdienu situācijai un nepieciešamībām. Būtiski uzsvērt, ka pārmaiņas nekādā ziņā nemazina policijas pieejamību iedzīvotājiem un policija tupinās rūpēties par iedzīvotāju drošību, tikai nu jau jaunā darbības modelī un uzlabotā struktūrā.”
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes pārmaiņu redzamākā daļa skar līdzšinējos septiņus iecirkņus. Iedzīvotājiem ierastie septiņi iecirkņi, saglabājot struktūrvienību līdzšinējās atrašanās vietas un pieejamību, ir apvienoti trijos – Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes un Dienvidvidzemes. Pārvalde pāriet uz grupu vadības principu – primāri uz trim virzieniem, kas ir reaģēšana, izmeklēšana un prevencija.
Jāatzīmē, ka reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas birojā izveidotas divas nodaļas, attiecīgi organizējot kriminālpolicijas izmeklēšanas darbu šādos virzienos – VP VRP kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa un VP VRP kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa.
Savukārt VP VRP Kārtības policijas biroja sastāvā turpmāk centralizēti vairs nav patruļpolicijas un ceļu satiksmes uzraudzības struktūrvienības – tās reorganizācijas ceļā ir novirzītas uz jaunizveidotajiem iecirkņiem, tādējādi stiprinot iecirkņu reaģētspēju uz visu veidu notikumiem.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko uzsver: “Līdz ar ieviestajām pārmaiņām Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba organizācijā tiecamies uz to, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespējami labāko policijas pakalpojumu, kādu varam, atbilstoši mūsdienu situācijai un pieejamajiem resursiem. Restrukturizācijas procesā esam pārskatījuši un nonākuši pie optimālākā strukturālā un darba modeļa, lai pildītu policijai uzliktās funkcijas, izmantojot efektīvāk mums pieejamos resursus – gan cilvēkresursus, gan materiāltehniskos resursus.”
Valsts policija pakāpeniski ievieš strukturālās reformas Valsts policijas struktūrvienībās. Par jau ieviestajām pārmaiņām Valsts policijas Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē vairāk var iepazīties rakstā “Valsts policijā sāktas ieviest restrukturizācijas Valsts policijas strukturālās reformas: pārmaiņas Galvenajā Kriminālpolicijas pārvaldē”, kas pieejams Valsts policijas mājaslapā: https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-strukturalas-reformas-parmainas-galvenaja-kriminalpolicijas-parvalde.
Valsts policija turpina restrukturizāciju visā valsts policijā un par tām informēs arī turpmāk, atbilstoši veikto pārmaiņu gaitai. Paredzēts, ka tās tiks ieviestas līdz 2023. gada 1. jūlijam.
