Pāri tur aizdomās par nelikumīgu izlūkdatu vākšanu pret Zviedriju un ASV vairāk nekā desmit gadu garumā.
Pagājušā mēneša beigās Zviedrijas drošības dienesta, policijas elites vienību un armijas reids, kas ilga nedaudz vairāk par minūti, bija vērsts pret krievu pāri, kuru tur aizdomās par “nelikumīgu izlūkošanas darbību” pret Zviedriju un ASV veikšanu vairāk nekā desmit gadu garumā.
Pāris, kuru vārdus Zviedrijas prokurori nav nosaukuši, ieradās Zviedrijā 1997. gadā, bet Zviedrijas pilsonību ieguva aptuveni 15 gadus vēlāk.
Kaimiņi viņus raksturo kā “pavisam neparastus”, taču viņi ir minēti kā vairāku nelielu uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar IT iekārtu, kuģu un lidmašīnu elektronikas, kā arī projektu finansēšanu importu un eksportu un kuru apgrozījums ir aptuveni 2,7 miljoni eiro gadā. Viņu 20 gadus vecais dēls studē Stokholmā.
Savulaik aizrautīgi izmantojuši Krievijas sociālos plašsaziņas līdzekļus, publicējot fotogrāfijas no Milānas La Scala operas nama un ģimenes slēpošanas brīvdienām Norvēģijā, pāris 2013. gadā pazuda no redzesloka, aptuveni tajā laikā, kad, kā apgalvo tiesas dokumenti, viņi sāka spiegošanu pret ASV un Zviedriju.
Kā vēsta Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi, pāris pirmo reizi nonāca Zviedrijas iestāžu uzmanības lokā 2016. gadā saistībā ar nesamaksātiem nodokļiem vienā no viņu uzņēmumiem, kura vārds, kā ziņo vietējie plašsaziņas līdzekļi, ir minēts arī 2022. gada jūnija aizsardzības aģentūras ziņojumā, kurā identificētas 75 “Krievijas ekonomiskās intereses” Zviedrijā pēc iebrukuma Ukrainā.
Oskars Almens, viens no ziņojuma autoriem, laikrakstam Svenska Dagbladet sacīja, ka šis uzņēmums izraisīja izmeklētāju interesi, jo to galu galā kontrolēja Kiprā bāzēts uzņēmums, kas piederēja atvaļinātam padomju diplomātam un aizdomās turētam GRU militārās izlūkošanas pulkvedim, kurš savulaik tika izraidīts no Francijas par spiegošanu.
Izpētot pāra pagātni Krievijā, pētnieciskās žurnālistikas tiešsaistes grupa Bellingcat arī noskaidroja, ka viņi kopš 1999. gada oktobra ir norādīti kā Maskavas dzīvokļa Zorge ielā 36 īpašnieki, lai gan, iespējams, viņi tur nekad nav faktiski dzīvojuši.
Stokholmas tiesa, oficiāli nenosaucot pāra vārdu, noteica, ka vīrietis tiek turēts apcietinājumā aizdomās par “pastiprinātu nelikumīgu izlūkošanas darbību pret Zviedriju un ārvalsti”, bet viņa sievu, kas tiek turēta aizdomās kā līdzdalībniece, atbrīvoja, gaidot izmeklēšanu. Abi noliedz visas apsūdzības.
Prokurors Henriks Olins paziņoja, ka vīrs ir “saistīts ar GRU”, nesniedzot sīkākas ziņas, un piebilda, ka iespējamās apsūdzības, kurās, pēc viņa teiktā, Zviedrijas izlūkdienestam ir palīdzējis FIB, ir saistītas ar “tehnikas iegādi Krievijas militārās rūpniecības vajadzībām”.
Tonijs Ingessons, vecākais pasniedzējs izlūkošanas analīzē Lundas Universitātē, sacīja, ka, ja pāris patiešām bija spiegi, viņus varēja nosūtīt Maskava vai savervēt, kad viņi bija Zviedrijā. “Jebkurā gadījumā viņi nav klasiski nelegāļi tādā nozīmē, ka viņi izmantoja savus vārdus,” viņš teica. “Tas ir ļoti līdzīgi tam, ko aukstā kara laikā darīja Padomju Savienība un Austrumvācija.”
Apcietinājumi novembra beigās sakrita ar tiesas prāvu, kurā tika tiesāti divi naturalizēti brāļi Peimans un Pajams Kia, attiecīgi 42 un 35 gadus veci, kuri kopā ar vecākiem ieradās Zviedrijā 80. gados pēc bēgšanas no Irānas un kuri ir apsūdzēti par spiegošanu Krievijas un GRU labā no 2011. līdz 2021. gada beigām.
“Ja tas ir gadījums, ka ir nosaukti cilvēki, kas strādā Zviedrijas labā citās valstīs, tad, protams, pastāv liels risks, ka viņiem viss var beigties ļoti slikti,” sabiedriskajai raidorganizācijai SVT sacīja fon Brauns. “Es nevēlos lietot vārdu skandāls. Bet es domāju, ka šis ir sliktākais gadījums, kāds mums ir bijis Zviedrijā.”
Arī prokurors Matss Ljungkvists raksturoja Kia lietu kā unikālu, sakot, ka Zviedrija “neko tādu nav redzējusi vairāk nekā 20 gadu laikā”. Brāļu tiesas prāva lielākoties notiek aiz slēgtām durvīm, un piekļuve plašsaziņas līdzekļiem ir stingri ierobežota valsts drošības apsvērumu dēļ.
“Tas ir pārsteidzoši, ka kāds, šķiet, ir iefiltrējies līdz šādam līmenim,” sacīja Ingessons. “Tas nozīmē, ka, visticamāk, mēs nekad par to neko daudz nedzirdēsim, un lielākā daļa tiesas procesu būs klasificēti. Taču kopā šīs lietas atspoguļo to, kur mēs šobrīd atrodamies: Krievijai ļoti nepieciešama gan politiskā, gan militārā izlūkošana, un kopš tās iebrukuma Ukrainā to iegūt ir kļuvis daudz grūtāk.”
