Informācijas noplūde ir saistīta ar slepeniem ASV izlūkošanas dokumentiem, no kuriem daži ir īpaši slepeni un vairāki attiecas uz karu Ukrainā. Citi sniedz norādes par to, cik lielā mērā ASV ir kompromitējušas Krievijas lēmumu pieņemšanu, savukārt citos ir materiāli, kas iegūti, izspiegojot sabiedrotos.
Attēli, kas, iespējams, ir klasificēti ASV izlūkošanas dokumenti, sāka parādīties sociālo mediju serveros, kas saistīti ar spēļu kopienu, tostarp tūlītējo ziņapmaiņas platformas Discord sadaļā, kurā notiek debates par Ukrainu.
Nofotografētajiem dokumentiem bija locījumi, kas, ņemot vērā dokumentu stāvokli, ļāva izdarīt pieņēmumu, ka tie bija ielikti kabatā un izņemti no drošas vietas, kas liecina par to, ka kādam bija zināma piekļuves iespēja.
Vai materiāls ir īsts?
ASV izlūkdienesti pret noplūdi izturas nopietni un ir sākuši izmeklēšanu. ASV Aizsardzības ministrija ir izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka tā “turpina izskatīt un izvērtēt sociālo mediju vietnēs izplatīto nofotografēto dokumentu, kuri, šķiet, satur sensitīvus un ļoti slepenus materiālus”.
Tomēr daži materiāli, kas parādījušies Krievijas kanālos ir izmainīti, tostarp Ukrainas konfliktā abu pušu upuru novērtējumi, kas, kā ziņots, tika sagrozīti, lai samazinātu Krievijas zaudējumus un palielinātu Ukrainas zaudējumus.
Dažos citos dokumentos sniegto informāciju ir apstrīdējušas citas valstis, tostarp apgalvojumu, ka Francijas karavīri ir iesaistīti operācijās Ukrainā.
Tas varētu liecināt par vairākām lietām. Pirmkārt, izlūkdati nav nekļūdīgi, un tie varētu atspoguļot tikai to, ko ASV aģentūras domā, ka zina. Citu valstu noliegumi var būt vienkārši to, ka tās melo no apmulsuma. Vismaz daļa materiālu – kas šķiet ticami – var būt sagrozīti dezinformācijas nolūkā.
Kādi ir rezultāti?
Lai gan vislielāko uzmanību piesaistošākā informācija attiecas uz Ukrainas militāro sagatavotību un noturību, tostarp arī uz februārī ziņotajiem ieroču un pretgaisa aizsardzības raķešu, piegādes trūkumiem, noplūde pastiprina vairākus būtiskus jautājumus.
Pirmais, ASV agresīvi izspiego gan sabiedrotos, gan pretiniekus. Otrkārt, šie materiāli uzsver, cik efektīvi ASV ir iekļāvušās Krievijas politiskajā un militārajā plānošanā, un šķiet, ka tās spēj brīdināt Ukrainu par gaidāmajiem raķešu triecieniem un mērķiem.
Lai gan daži ir uzsvēruši faktu, ka ASV izspiego tādus sabiedrotos kā Izraēla un Dienvidkoreja, tas jau sen ir zināms un detalizēti aprakstīts Edvarda Snoudena nopludinātajos dokumentos. Tomēr interesantākais šajā sakarā ir fakts, ka ASV novēroja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kas liecina par Vašingtonas vēlmi sekot līdzi Kijevai pat tad, kad tā tai piegādā miljardiem dolāru vērtas ieroču sistēmas.
Sīkāka informācija par ASV iefiltrēšanos Krievijas Aizsardzības ministrijā un citās lēmumu pieņemšanas aprindās tika atklāta arī pirms kara Ukrainā, kad ASV izlūkdienesti bija neticami labi informēti par Krievijas plāniem.
Kā tas ietekmēs Ukrainu?
Vislielākā uzmanība ir pievērsta dokumentiem, kas attiecas uz Ukrainu. Lai gan Ukrainas amatpersonas ir centušās mīkstināt to saturu, norādot, ka tā varētu būt dezinformācija, un uzsverot, ka tajos nav ietverti konkrēti kaujas plāni Ukrainas pavasara ofensīvai, materiāli kopumā atspoguļo to, par ko daudzi ir aizdomājušies: ka Ukrainas upuru skaits varētu būt lielāks, nekā atzīts, un ka Kijeva dažkārt izmanto dažādu sistēmu munīciju, kas reizēm ir izsmelta, tādējādi radot jautājumus par kaujas izturību.
Dokumentos ir arī detalizēti aprakstītas ASV un NATO mācības un palīdzība, kas arī būtu noderīga Maskavai, tostarp pretgaisa aizsardzības stāvoklis, bataljonu lielums un kaujas gatavība kara izšķirošajā brīdī.
Ko tas mums stāsta par ASV veikto sabiedroto izspiegošanu?’
Lai gan Vašingtonu ļoti mulsināja atklājumi par to, cik plaša ir tās izlūkdatu vākšana pret sabiedrotajiem – Snoudena atklātie dati norādīja uz 35 draudzīgām valstīm, tostarp toreizējo Vācijas kancleri Angelu Merkeli -, šie materiāli liecina, ka šī prakse joprojām ir plaši izplatīta.
Vienā no dokumentiem atklāts, kā ASV noklausījās divu Dienvidkorejas augstāko valsts drošības amatpersonu sarunu, kurās tās apsprieda bažas par ASV lūgumu piegādāt munīciju Ukrainai, kas būtu pretrunā Dienvidkorejas politikai nepiegādāt nāvējošu palīdzību valstīm, kurās notiek karš.
Vēl intriģējošāks ir materiāls, kas attiecas uz Izraēlu, kurā, pamatojoties uz pārtverto sakaru informāciju, ir ietverts ierosinājums, ka Mossad, valsts ārējās izlūkošanas aģentūras, vadība “mudināja Mossad amatpersonas un Izraēlas pilsoņus protestēt pret Izraēlas jaunās valdības ierosinātajām tiesu sistēmas reformām, tostarp vairāki skaidri pausti aicinājumi rīkoties, kas nosodīja Izraēlas valdību”. Izraēla noliedza šos apgalvojumus, norādot, ka Mossad ir pienākums būt politiski neitrālam.
Kā ir ar Ķīnu?
Iespējams, nav pārsteidzoši, ka tiek analizēta arī Ķīnas nostāja saistībā ar karu Ukrainā, arī pēc Vladimira Putina un Sji Dzjiņpina samita Maskavā, tostarp tas, kādas varētu būt Pekinas sarkanās līnijas attiecībā uz ieroču sūtīšanu Krievijai. Vienā no dokumentiem norādīts, ka Ukrainas uzbrukums Krievijai, izmantojot NATO ieročus, varētu iesaistīt Pekinu konfliktā.
Cik postoša būs informācijas noplūde?
Iespējams, mazāk, nekā mēs domājam. Analītiķi norāda, ka šāda informācijas noplūde var būt divējāds zobens. Lai gan Krievija, bez šaubām, mēģinās to izmantot, lai sētu nesaskaņas, tas, cik lielā mērā ASV ir iekļāvušās Krievijas lēmumu pieņemšanas aprindās, vēlreiz uzsver Krievijas militārās plānošanas un izlūkošanas nepilnības, šajā gadījumā – tās efektivitāti pretizlūkošanas jomā.
Lai gan sabiedrotajiem nepatīk, ka viņiem atgādina, ka ASV regulāri tos izspiego, tas pāries pāri. Un, raugoties no Ukrainas viedokļa, informācijas noplūde patiesībā var veicināt labāku un ātrāku galveno ieroču piegādi.
