Polijas valdošā partija “Likums un taisnīgums” apgalvo, ka likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz iespējamo Krievijas ietekmi. Taču opozīcija to uzskata par politisko sāncenšu likvidēšanas triku.
Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka pirmdien plāno parakstīt likumprojektu, ar kuru izveido komisiju, lai izmeklētu Krievijas ietekmi uz Polijas politiķiem.
Tomēr likumprojekta kritiķi apgalvo, ka komisija varētu tikt izmantota, lai ierobežotu valdošās labējās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) konkurentus – konkrētāk, opozīcijas līderi un bijušo premjerministru Donaldu Tusku.
Juridiskie eksperti norādīja, ka likumprojekts pārkāpj Polijas konstitūciju, un aicināja Dudu to neparakstīt.
Kas ir ietverts likumprojektā?
Likumprojekts, ko parlaments pieņēma piektdien, ļauj izveidot ietekmīgu komisiju, kuras uzdevums būtu izmeklēt iespējamo Krievijas ietekmi Polijas politikā no 2007. līdz 2022. gadam.
Ja tiks konstatēts, ka izmeklējamie cilvēki ir darbojušies Krievijas ietekmē, komisijai būs tiesības aizliegt šiem politiķiem saņemt drošības pielaidi – vai strādāt amatos, kuros viņi ir atbildīgi par valsts līdzekļiem.
Tas faktiski liegtu viņiem vairākus gadus ieņemt valsts amatus un kļūt par amatpersonām.
Komisijas locekļus izraudzītos Polijas parlaments, kurā pašlaik neliels vairākums pieder PiS partijai.
Kāpēc PiS partija vēlas izveidot komisiju?
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošo karu un enerģētikas krīzi, PiS apsūdzēja iepriekšējo pie varas esošo liberālo partiju – Pilsonisko platformu (PO), ka tā padarījusi Poliju pārāk atkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā.
PO partija bija valdībā no 2007. līdz 2015. gadam.
Saskaņā ar pašlaik valdošās PiS teikto, iepriekšējās enerģētikas politikas nostādnes rada jautājumus par to, vai dažiem PO locekļiem ir bijušas īpaši ciešas saites ar Krieviju.
Pirmdien paziņojot par likumprojekta apstiprināšanu, Duda sacīja, ka ir svarīgi, lai sabiedrība saņemtu atbildes.
“Man ir ārkārtīgi svarīga pārredzamība svarīgu sabiedrisko un politisko jautājumu noskaidrošanā,” savā uzrunā sacīja Duda. “Sabiedrībai pašai ir jāveido savs viedoklis par to, kā tās pārstāvji rūpējas par tās interesēm”.
Polijas prezidents arī centās kliedēt kritizētāju bažas, sakot, ka likumprojektu pēc tā pieņemšanas izskatīs valsts Konstitucionālais tribunāls, lai pārbaudītu tā likumību.
Kāpēc likumprojekts ir pretrunīgs?
Opozīcijas partijas PO deputāti un citi kritiķi ir asi nosodījuši likumprojekta pieņemšanu.
Viņi apgalvo, ka PiS partijas mēģinājumi nākotnē diskvalificēt opozīcijas politiķus no iespējām ieņemt amatus valdībā būtu liels trieciens Polijas demokrātijai.
Viņi arī apgalvo, ka likumprojekts izmeklēšanas komisijai piešķir juridiskus pienākumus un funkcijas, kas būtu jāuztic tiesām.
PO arī apgalvo, ka likumprojekta mērķis ir izslēgt tās partijas līderi Donaldu Tusku no priekšvēlēšanu cīņas pirms parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas šā gada oktobrī vai novembrī.
Tusks un partijas PiS vadītājs Jaroslavs Kačiņskis (Jaroslaw Kaczynski) jau sen ir bijuši politiski sāncenši.
Kas notiks tālāk?
Pēc tam, kad Duda parakstīs likumprojektu, tas stāsies spēkā nedēļas laikā pēc tā publicēšanas.
Lai gan Polijas prezidents ir paziņojis, ka nosūtīs likumprojektu izskatīšanai Konstitucionālajā tribunālā, tiesas darbs ir palēninājies iekšējo konfliktu dēļ.
Reaģējot uz Dudas lēmumu, Tusks aicināja svētdien, 6. jūnijā, rīkot demokrātijas atbalstītāju demonstrāciju.
“Prezidenta kungs, ļaujiet man jūs aicināt uz publisku apspriešanos 4. jūnijā. No jūsu pils logiem būs viegli mūs dzirdēt un redzēt,” Tusks rakstīja tviterī.
Opozīcijas līderis, kurš ir arī bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, sacīja, ka opozīcija ir gatava tikt galā ar izmeklēšanas komisiju un ka PiS partija to “nožēlos”. Viņš neprecizēja opozīcijas plānus.