Par drošību! ir klāt ar jaunu stāstu mūsu rakstu sērijā, kurā iepazīstam mūsu tautas drosmīgos drošības nozarē. Ieva Andersone ir sieviete ar stāstu, kurā viņas izaugsme drošības nozarē ir atstājusi iespaidu ne tikai uz darba aizsardzības speciālistiem Latvijā, bet arī Eiropā. No pirmajiem jaunības darbiem līdz darbam SIA Silkeborg Spaantagning Baltic un SIA LSEZ “Caljan” kā darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālistei. Tālākajā rakstā iepazīsim drošībnieci, Drošības profesionāļu asociācijas biedri – Ievu Andersoni.
Ceļš līdz drošības nozarei
Ieva Andersone savu aizrautību par drošības nozari atklāja apstākļu sakritības dēļ. Bērnībā Ieva sapņoja kļūt par skolotāju, nevis par speciālistu drošības nozarē. Tomēr Ieva uzskata, ka skolotāju profesija nav ļoti tālu no darba aizsardzības. Liela daļa no darba ikdienas ir saistīta ar kolēģu izglītošanu par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Ieva darba drošībā, kā profesijā, nonāca, jo sāka strādāt ražošanas uzņēmuma administrācijā, kur Ievu kā jauno darbinieci piesaistīja darba drošības komandai, lai būtu kāds “ar skatu no malas”.
Darbā ar drošības komandu Ieva ātri aizrāvās ar visiem darba aizsardzības jautājumiem. Un pēc kāda laika jau pati ieguva iespēju vadīt šo darba drošības komandu. Tādā veidā Ieva paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem kļuva par atbildīgo personu par darba aizsardzību uzņēmumā.
Jautājot Ievai, lai nedaudz sīkāk pastāsta par, viņasprāt, svarīgākajiem pagrieziena punktiem drošības nozarē, Ieva vēlreiz izceļ, ka viss sākās ar iepriekšminēto ražošanas uzņēmumu. Ieva ir ļoti pateicīga toreizējai uzņēmuma vadītājai, kura viņu iedrošināja darba drošības virzienā.
Tomēr laika gaitā Ieva saprata, ja viņa vēlas pilnvērtīgi strādāt darba aizsardzībā bīstamajās nozarēs, ir nepieciešama augstākā izglītība šajā jomā. Sākotnēji Ieva izgāja profesionālās pilnveides kursus un bija atbildīgā par darba drošību, taču lielāko daļu no pārējām darba aizsardzības funkcijām uzņēmumā joprojām pildīja kompetentā institūcija.
“Ļoti spilgti atceros, kā ISO 45001 audita laikā auditori komentēja par vienu manis veikto darbu vides riska novērtējumu – risku novērtējums ir veikts ļoti labi, bet oficiāli Jums nav nepieciešamā kvalifikācija to veikt.”
Pēc šī novērtējuma Ieva nonāca pie lēmuma studēt darba aizsardzību, jo vēlējās pilnvērtīgi pildīt visas ar darba aizsardzību saistītās funkcijas uzņēmumā. Līdz ar šo lēmumu kā nākamais svarīgākais pagrieziena punkts bija izglītības iegūšana, jo Ieva saprata, ka darba aizsardzībā bīstamajās nozarēs lielu lomu spēlē tas, vai ir šī augstākā izglītība vai nav.
Kā svarīgākais pagrieziena punkts Ievas pieredzē bija momenti, kad uzņēmums SIA Silkeborg Spaantagning Baltic, kurā iepriekš strādājusi, Ievas pavadībā ieguva Zelta Ķiveres balvu Latvijas līmenī un pēc tam kļuva par vienu no Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Eiropas labās prakses konkursa uzvarētājiem.
“Šī bija pirmā reize, kad Latvijas uzņēmums iegūst šo apbalvojumu. Tādēļ šis notikums bija pierādījums tam, ka es eju pareizajā virzienā.”
Iegūtā izglītība
Kā iepriekš tika minēts, Ievai izglītības iegūšana nozīmē izaugsmi. Tā dod iespēju pilnveidoties un attīstīties, ne tikai kā cilvēkam, bet arī karjerā. Līdz šim Ieva ir ieguvusi bakalaura grādu. Tas tika iegūts Lietuvā, Klaipēdā, privātā amerikāņu universitātē LCC International University. Izglītība, ko Ieva ieguva bija starptautiskajā biznesa administrācijā, bet Ieva atzīst, ka gūtā pieredze mācoties un strādājot starptautiskā vidē bija visvērtīgākā. Tā Ievai bija iespēja mācīties kopā ar studentiem no 36 dažādām valstīm, kā arī pavadīt vienu semestri studējot Somijā, un nepilnu pusgadu strādājot ASV.
Turpinājumā Ieva ieguva maģistra grādu piecus gadus pēc bakalaura pabeigšanas, jo tad Ieva konkrēti zināja, ka vēlās studēt darba drošību. Līdz ar to Ieva pieņēma lēmumu mācīties profesionālajā maģistru programmā “Darba aizsardzība” Rīgas Tehniskajā Universitātē.
Papildus iegūtajam maģistra grādam Ieva pēc pāris mēnešiem izgāja arī 160 stundu kursus ugunsdrošībā FN Serviss mācību centrā. Jo Ieva saprata, ka ugunsdrošības kursi arī ir nepieciešami, lai pilnveidotu sevi kā profesionāli drošības jomā.
Pirmās darba vietas
Karjeras veidošana ir viens no dzīves pamatmērķiem lielākajai daļai cilvēku, un Ieva nav izņēmums. Pēc visa jau iepriekš minētā, varam secināt, ka Ievas dzīvē ir notikuši lieli izaugsmes brīži. Taču, kad vēlme pēc izaugsmes sākās? Atbilde ir vienkārša – no bērnības, – jo Ieva atzīst, ka ir bijusi darbīga un atbildīga jau no mazotnes.
Ievas sāka strādāt ļoti agrā vecumā. Divpadsmit gadu vecumā Ieva, vasaras laikā, konstanti ravēja dārzus, lai nopelnītu pati savu kabatas naudu. Pēc pāris gadiem jau sešpadsmit gadu vecumā ieguvu pirmo oficiālo darba pieredzi vienā no Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem. Ieva ir veidojusi savu finansiālo stabilitāti arī paralēli mācībām. Kas nozīmē, ka Ieva ir veidojusi jau savu karjeru un konstanti strādājusi no 18 gadu vecuma.
Tomēr, ja runājam par pirmajām darba vietām darba aizsardzības nozarē, tad Ievai tas ir bijis darbs uzņēmumā SIA Silkeborg Spaantagning Baltic.
“Mana pirmā darba vieta, kas bija saistīta ar drošības nozari, bija metālapstrādes uzņēmums SIA Silkeborg Spaantagning Baltic, kurā arī ieguvu pamatus visām savām zināšanām. Šeit strādāju arī tajā laikā, kad studēju darba aizsardzību, līdz ar to reālajā darba dzīvē iegūtā pieredze bija ļoti liels atbalsts kvalitatīvai studiju apguvei.”
Šajā uzņēmumā Ieva nostrādāja nedaudz vairāk par pieciem gadiem, taču neskatoties jau uz lieliskajiem panākumiem un apbalvojumiem, Ieva vēlējās pārmaiņas. Šobrīd Ieva nepilnu pusgadu strādā ražošanas uzņēmumā Caljan. Šajā uzņēmumā Ieva strādā kā darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālists, un ikdienā atbild par aptuveni 250 darbinieku veselību un drošību darbā.
“Caljan ir viens no vadošajiem teleskopisko konveijeru ražotājiem pasaulē, tāpēc dažkārt ikdienā nākas strādāt arī ar darba aizsardzības jautājumiem uzņēmuma grupas līmenī.”
Pašreizējā darba ikdiena
Ievas darba pieredzē ir notikuši neskaitāmi brīži, kurus nekad neaizmirsīs. Ir dažādi spilgti nelaimes gadījumi, kas norisinājušies darbā, taču Ieva, labprāt koncentrētos un padalītos ar pozitīvo.
Ieva skaidro, ka darba aizsardzībā ir tā, ka Tu viens pats principā neko nevari izdarīt – ir jābūt iesaistei no darbinieku puses. Un vienmēr Ievas pieredzē ir kāds skeptisks darbinieks vai darbinieku grupa, kas par visām darba aizsardzības pūlēm tikai pasmīn kā par kaut ko nevajadzīgu vai pat traucējošu.
Ievai ļoti palicis atmiņā gadījums, kad kolēģis, kurš sākumā Ievas darbu uztvēra ļoti skeptiski, pēc pāris gadiem vērsās pie Ievas ar pirmo ziņojumu par gandrīz notikušu negadījumu. Tajā brīdī Ievai radās ticība un pārliecība, ka pat visskeptiskākie darbinieki var tikt pārliecināti par darba aizsardzības nozīmīgumu.
“Vairāku gadu darbs vainagojās ar to, ka ir mainīta uztvere par darba aizsardzību, un tas, manuprāt, ir būtiskākais panākums, ko darba aizsardzībā var sasniegt.”
Ievai jautājot par pašreizējiem un galvenajiem darba pienākumiem, Ieva izceļ, ka galvenais ir viss, kas ir saistīts ar darba aizsardzības sistēmas uzraudzību un preventīvo pasākumu īstenošanu. Paralēli Ieva ikdienā rūpējas par to, lai darba vietās tiktu kontrolēti un pēc iespējas minimizēti darba vides riski, Ieva veic dažāda veida darba aizsardzības instruktāžas, izmeklē nelaimes gadījumus, ja tādi ir notikuši, kā arī meklē risinājumus dažādām ar darba aizsardzību saistītām situācijām vai darbinieku sūdzībām.
“Darbinieki ikdienā bieži vien vēršas pēc padoma – ko un kā labāk darīt, lai konkrētu darbu veiktu drošāk.”
Ieva ir arī atbildīga par ugunsdrošību, tādēļ Ieva konstanti uzrauga, lai uzņēmums atbilstu visām ugunsdrošības prasībām. Tāpat arī liela daļa no Ievas darba ir saistīta ar nodaļu vadītājiem un brigadieriem, jo viena pati Ieva nevar uzraudzīt visus ar darba aizsardzību un ugunsdrošību saistītos aspektus.
“Ļoti daudz drošības pasākumus varu ieviest nodaļās tikai ar vadītāju un brigadieru atbalstu, un šādu sadarbību es ļoti novērtēju.”
Apzinoties esošos pienākumus, darba ikdienā nevar iztikt arī bez riskiem un Ievas darba ikdienā ir ļoti svarīgi šos riskus komunicēt darbiniekiem. Ieva min, ka ražošanā būtiski ir traumatiski riski, jo tiek izmantoti dažādi rokas un elektroinstrumenti, ir autoiekrāvēju un gājēju iekšējā satiksme, ar tilta celtņiem nepārtraukti tiek celtas vairākas tonnas dažādu metāla materiālu, detaļu un iekārtu utt.
“Viena neapdomīga rīcība var izraisīt ļoti smagas sekas, tāpēc nemitīgi atgādinām darbiniekiem to, cik svarīgi ir vienmēr izmantot drošus darba paņēmienus.“
Ieva, turpinot, izceļ, ka ir arī ne mazāk būtiski riski, kas saistīti ar ilgtermiņa ietekmi uz darbinieku veselību. Metināšanā tas ir ultravioletais starojums un dažādi ķīmisko vielu izgarojumi. Ķīmiskās vielas ir arī krāsošanā, kā arī dažādos darba procesos izdalās putekļi, kas ilgtermiņā var ietekmēt darbinieku veselību.
“Nemitīgi jāseko līdzi, lai darbinieki izmantotu visus nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī jādomā par labākiem kolektīvajiem aizsardzības veidiem, piemēram, lokālajām nosūcēm.”
Ievai, strādājot kā darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālistei, vissvarīgākais, lai novērstu esošos darba riskus, ir galvenokārt identificēt riskus un komunicēt tos esošajiem darbiniekiem. Apzinoties, cik bīstama ir darba vide, tas var pasargāt cilvēka veselību, fizisko stāvokli un pat dzīvību.
Vērtējums par drošības nozari
Jautājot Ievai par viņas uzskatu, kāds būtu personīgais vērtējums par Latvijas drošības nozari, Ieva fokusējas uz darba aizsardzību, jo tajā pašlaik strādā. Ieva uzskata, ka viennozīmīgi tendences ir pozitīvas, jo darba aizsardzības jautājumi paliek arvien aktuālāki.
“Aktualitātes palielināšanos es jūtu no sarunām ar uzņēmējiem, kuriem pirms aptuveni desmit gadiem darba aizsardzība tiešām asociējās tikai ar pāris mapēm, kurām ir obligāti jābūt. Taču arī viņi šobrīd jūt, ka tā vairs nav tikai “papīru padarīšana”.”
Neskatoties uz to, ka šobrīd situācija ar uzņēmējiem uzlabojas, joprojām pastāv plaisa starp uzņēmumiem, kas dara pat vairāk, nekā prasa normatīvie akti un tiem uzņēmumiem, kas pat neizpilda noteiktās minimālās prasības.
Šīs situācijas dēļ, Ieva uzskata, ka darba aizsardzības nozarei noteikti ir vēl kur augt.
Brīvais laiks
Ieva ir aktīva dzīvesveida piekritēja. Ievai ļoti patīk pastaigas, pārgājieni un sportiskas aktivitātes. Brīvo laiku Ieva cenšas pavadīt arī pie dabas. Kā arī Ieva pēdējo sešu gadu laikā ir aizrāvusies ar kāpšanu kalnos. Lielākais Ievas panākums pagaidām ir Tatru augstākā virsotne Gerlach, bet noteikti Ieva vēlētas sasniegt vēl kādas augstākas virsotnes.
Neskatoties, ka Ievai patīk aktīvi pavadīt brīvo laiku, Ieva izbauda arī labas grāmatas lasīšanu. Ieva atzīst, ka jau no bērnības ir bijusi liela lasītāja.
Tāpat paralēli esošajiem hobijiem Ievu ļoti aizrauj dažādu konditorejas izstrādājumu cepšana. Piemēram, Ieva jau pāris gadus uz Ziemassvētkiem veido skaistus piparkūku namiņus. Taču Ievai jāatzīst, ka laiks šim hobijam paliek arvien mazāk, taču cer, ka tas uzlabosies.
