Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas[1] sniegto informāciju publiskajā telpā, pašnāvības gadījumi drošības struktūrās aizvien ir aktuāla problēma. Katras nozares specifika paredz savus pārbaudījumus, ar kuriem nākas saskarties un iemācīties tos pārvarēt, arī drošības nozare nav izņēmums – tajā strādājošie nereti piedzīvo gan profesionālo izdegšanu, gan paaugstināta stresa apstākļus un depresiju. “Par drošību!” komanda konsultējās ar attiecīgajā nozarē iesaistītajām personām, lai saprastu, kādi ir valstī pieejamie psiholoģiskā atbalsta mehānismi un kas jāņem vērā, rūpējoties par savu garīgo veselību.
Komentējot nepieciešamās palīdzības saņemšanas iespējas valstiskā mērogā, Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs (VSC) norādīja, ka VSC nu jau piecus gadus pieejama psiholoģiskā atbalsta nodaļa, kas sniedz palīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ārkārtas situācijās vai pēc pienākumu veikšanas paaugstināta stresa vai krīzes un katastrofas apstākļos, kā arī veic dažādus profilaktiskos pasākumus. Patlaban nodaļai piesaistītie psihologi galvenokārt strādā divos virzienos – apmācībās sagatavo amatpersonas paaugstināta stresa tolerancei un māca atpazīt profesionālu izdegšanu, lai tās spētu sevi pasargāt no stresa negatīvās un degradējošās ietekmes, kā arī sniedz individuālas konsultācijas. Nodaļa ir izvietota Rīgā, taču tās teritoriālas struktūrvienības atrodas gan Daugavpilī un Jelgavā, gan Liepājā un Valmierā.
Amatpersonām ir iespēja vērsties šajā nodaļā, lai saņemtu valsts apmaksātu profesionālu psiholoģisko palīdzību no sertificētiem psihologiem. Problēmu loks nav noteikts un ierobežojumu šajā ziņā nav, proti, katram gadījumam ir individuāla pieeja un vajadzīgo konsultāciju skaitu nosaka psihologs. Ik gadu aptuveni 4200 amatpersonu piedalās dažādās VSC sagatavotajās psiholoģisko apmācību nodarbībās un 1700 amatpersonu saņem individuāli pielāgotas psihologa konsultācijas. Tāpat jāpiemin, ka, sākot no 2016.gada, izveidots papildus psiholoģiskā atbalsta pakalpojums amatpersonām kursa veidā, vienlaikus nodrošinot līdz 30 amatpersonu apjomā un līdz divām nedēļām ilgu psiholoģiskā atbalsta kursu VSC nodaļā “Dzintari”. Iesaistoties šajā kursā, amatpersonas var apmeklēt individuālās psihologa konsultācijas, piedalīties grupu nodarbībās un lekcijās par psiholoģiskās krīzes pārvarēšanu, kā arī saņemt citus atbalsta pakalpojumus. Papildus tam ir iespēja nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, iesaistoties sporta nodarbībās trenažieru zālē un brīvā dabā sporta instruktora uzraudzībā. Kā liecina statistika – kopš nodaļas “Dzintari” darbības uzsākšanas 2016. gada 27.jūnijā līdz šī gada 1.oktobrim psiholoģiskā atbalsta kursu nodaļā ir saņēmušas 2647 amatpersonas.
Arī valsts militārās aizsardzības sistēmas pamats jeb Nacionālie bruņotie spēki mēdz sašūpoties un zaudēt tik nepieciešamo stabilitāti un līdzsvaru. Kā norādīja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve Majore Sandra Brāle, laika periodā no 2018. līdz 2020. gadam pašnāvības veikuši trīs karavīri, taču neviens no šiem gadījumiem nav noticis ne dienesta vietā, ne pildot dienesta pienākumus. Majore uzsvēra – lai gūtu izpratni un sniegtu atbalstu, ir svarīgi būt informētiem par pašnāvības riska faktoriem un riska pazīmēm, tāpēc Nacionālo bruņoto spēku militārie psihologi, regulāri veicot karavīru apmācības, iekļauj arī tēmu par pašnāvības riska faktoriem un pazīmēm. Turklāt karavīriem un viņu tuviniekiem ikdienā ir pieejami militāro psihologu un kapelānu dienesta pakalpojumi, un krīzes situācijās viņi jebkurā diennakts laikā var piezvanīt psihologam vai kapelānam, lai saņemtu garīgo atbalstu.
Savukārt redzējumu par apsardzes nozares profesionāļu un speciālistu emocionālās veselības stāvokli un psiholoģiskā atbalsta mehānismu pieejamību izsaka gan Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas (DNKA) pārstāvis Jānis Gavars, gan AS “G4S Latvia” Personāla departamenta direktore Inese Ribņika. Pēdējo gadu laikā DNKA biedru darbinieku vidū nav bijuši pašnāvību gadījumi, tomēr nodarbināto emocionālajai veselībai ikdienā tiek pievērsta liela uzmanība. Apsardzes darbiniekiem pirmais atlases un pārbaudes posms ir apsardzes sertifikāta iegūšana – lai to iegūtu, nepieciešama psihiatra un narkologa izsniegta derīga atzinuma kopija par personas veselības stāvokli. Arīdzan darba intervijā tiek izvērtēts darbinieku emocionālais stāvoklis, pārliecinoties, ka darbā tiek pieņemtas tikai personas ar izteiktu emocionālu stabilitāti. Kā uzsver Gavars, ļoti svarīga loma ir darbinieka sagatavotībai veicamo pienākumu izpildei – ja persona apzinās, kur strādās, kādus pienākumus pildīs, ja ir pienācīgi apmācīta, instruēta, atbalstīta, nodrošināta ar ekipējumu, tad, saskaroties ar ārkārtas situāciju, stress un tā radītās sekas būs krietni niecīgākas. Uzņēmumam ir svarīgi jau pirmsākumos pamanīt šādus gadījumus un atbalstīt darbiniekus, papildus motivējot, ieviešot vides pārmaiņas, piešķirot atvaļinājumu un piedāvājot psihologa atbalstu, kas ikdienā var būt gan profesionāls, ārējs vai iekšējs speciālists, gan tiešais vadītājs ar emocionālās inteliģences kvalitātēm. Balstoties uz DNKA izvirzītajām vadlīnijām un uzskatiem, garīgās veselības stabilitātes nodrošināšanā būtisks ir izglītošanās un apmācību process, ilgtermiņa atbalsts no uzņēmuma un vadības puses, darba un atpūtas balansa ievērošana, atvērtas komunikācijas uzturēšana starp darbinieku un vadību, lai informētu par sarežģījumiem un grūtībām un kopīgi meklētu risinājumus dažādām problēmām.
Kas attiecas uz AS “G4S Latvia” – līdz šim pašnāvības gadījumi profesionāļu vidū nav konstatēti. Pārstāve informēja, ka pieņemšanas procesā jaunie darbinieki tiek iepazīstināti ar Uzticības tālruņa funkcijām, kur darbinieks var ziņot par nelikumīgām darbībām vai citām problēmām, ar kurām jāsaskaras, veicot darba pienākumus.
Izvērtējot drošības nozares profesionāļu un iesaistīto personu sniegto viedokli par garīgās veselības nozīmi, pašreizējo situāciju un valsts nodrošinātajiem psiholoģiskā atbalsta mehānismiem, var secināt, ka mūsdienu sabiedrībā psihiskā veselība vēl aizvien ir diskutabls, aizspriedumains un nepietiekami apspriests cilvēka labklājību un fizisko pastāvēšanu ietekmējošs aspekts. Lai uzzinātu par sertificētu speciālistu izvirzītajiem problēmas risinājumiem un nepieciešamajiem soļiem to sasniegšanā, lasiet nākamā publikācijā.
[1] https://www.tvnet.lv/7066477/sogad-un-pern-pasnavibas-izdarijusi-tris-valsts-policijas-darbinieki; https://nra.lv/latvija/325153-pedejos-gados-pasnavibas-izdarijusi-tris-karaviri.htm