Pandēmija strauji pārcēlusi birojus uz mājām un, spriežot pēc šī brīža tendencēm, attālināts darbs būs strādājoša cilvēka realitāte vēl kādu laiku. Uz mājas darbavietām attiecas visas tās pašas iekārtošanas un darba vides riska novērtēšanas prasības, kas uz darbavietu birojā, taču šajā ziņā, kā secinājis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūts, bieži grēkojam. Kā iekārtot biroju mājās tā, lai tas būtu drošs un veselībai nekaitīgs – video formātā stāsta institūta direktors asociētais profesors Ivars Vanadziņš.
Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, pētnieki secinājuši, ka 33% mājās strādājošo nav atbilstoša galda un krēsla. Tas rada sekas – 25% respondentu norāda uz biežākām sāpēm, 36% atzīmē, ka radušās sūdzības par redzi, bet aptuveni trešdaļa saka, ka stresa līmenis ir pieaudzis. Lai to novērstu, eksperti iesaka veikt sava mājas biroja novērtējumu, pievēršot īpašu uzmanību telpas plānojumam, mēbelēm, apgaismojumam un tehniskajam nodrošinājumam.
Mājas biroja telpai jābūt pietiekami plašai, ar regulējamu mikroklimatu un vēdināšanas iespējām. Iekārtojot telpu jāraugās, vai nav risku nelaimes gadījumiem. Svarīgākās mēbeles mājas birojā ir krēsls un galds. Galdam vajadzētu būt vismaz 800 mm platam un 1200 mm garam, ērti novietotam un pietiekami augstam. “Ideālā gadījumā izmantojami ir stāvgaldi, pie kuriem var pamīšus gan sēdēt, gan stāvēt. Svarīgs ir arī datorkrēsls, kam jābūt ar regulējamu augstumu, muguras atzveltni un roku balstiem. Aicinām izmantot arī dažādas alternatīvas, piemēram, vingrošanas bumbas, sedlukrēslus, kas samazina slodzi ķermenim. Izmantojami arī kāju paliktņi, kas mazina slodzi locītavām un veicina venozo atteci,” uzsver I.Vanadziņš.
Uzmanība jāpievērš arī darba telpas apgaismojumam. Vislabākā ir dabiskā gaisma, tāpēc ideāli, ja mājas birojā ir lieli logi. Taču vienlaikus jābūt arī žalūzijām vai aptumšojošiem aizkariem, lai novērstu gaismas spīdēšanu monitorā. Lai nodrošinātu pietiekamu apgaismojumu, telpā vajadzētu gan griestu, gan galda lampu.
No tehniskā nodrošinājumabūtiskākais ir dators un monitors. Monitoram ir svarīgi būt lielam un kvalitatīvam, turklāt to vajadzētu novietot aptuveni izstieptas rokas attālumā, bet monitora augšējai malai nevajadzētu būt augstāk par lietotāja acu līniju. Ir svarīgi izmantot pilna izmēra matētu klaviatūru ar skaidri saskatāmiem simboliem. To jānovieto tieši sev priekšā tā, lai netraucētu vadi un lai cilvēks varētu brīvi, rokas nesasprindzinot, strādāt. Svarīga loma ir arī pelei, kam jābūt ērtai, piemērotai lietotāja rokai un novietotai tā, lai nekas netraucē kustību, neradot rokai sasprindzinājumu. “Aicinām reizēm izmantot arī alternatīvās peles, piemēram, vertikālās, kas ļauj roku turēt dabiskākā pozīcijā. Pēc īsa pierašanas laikā tās var būtiski samazināt slodzi rokas locītavām un muskuļiem,” stāsta institūta vadītājs. Lietojot portatīvo datoru, eksperti aicina nodrošināt arī pilna izmēra monitoru, klaviatūru un peli, kas ievērojami samazinās slodzi mugurai, rokas locītavai un muskuļiem. “Jārēķinās, ka attālinātais darbs būs mūsu realitāte vēl kādu brīdi, tāpēc svarīgi ir atcerēties par darba un privātās dzīves līdzsvaru, skaidri nodalot, kad strādājam un kad atpūšamies,” uzsver asoc. prof. Vanadziņš.
RSU speciālistu gatavotā anketa mājas biroja pašnovērtējumam pieejama vietnē Strādā vesels.
Attālinātā darba apstākļus RSU zinātnieki analizējuši kopā ar Vidzemes augstskolas un Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas pētniekiem valsts pētījumu programmas projektā Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē.
