Evolūcijas iespaidā cilvēkos joprojām sastopamas primitīvas dziņas, kas spēj ietekmēt pat vispieredzējušāko drošības profesionāli, kā arī attiecīgos apstākļos kavēt racionālo domāšanu.
Cilvēka smadzenes darbojas kā operētājsistēma, vēl aizvien glabājot senu un aizsargājumu daļu, kas savulaik bija paredzēta izdzīvošanai, bet nu kļuvusi lieka. Taču, kad persona nonāk stresa situācijā, izvēles iespējas kļūst ierobežotas, un tas, vai draudi tiek novērsti vai zaudēti, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā šī situācija atgādina kaut ko tādu, kas pārdzīvots pagātnē.
Smadzenes ir savienotas ar mandeļveida kodolu jeb amigdalu, kas izdzīvošanas scenārija laikā izdala hormonus, pārņemot domāšanu, ķermeņa funkcijas un uzvedību. Kortizols un adrenalīns plūst cauri vēnām, lai izraisītu reakciju, un pa to laiku personas apziņa frontālajā garozā aizkavējas vismaz par 20 minūtēm.
Primitīvās dziņas
Tipiskas situācijas uzreiz neiedarbina šīs primitīvās dziņas. Ikdienā lielākā daļa cilvēku atrodas vai nu mierīgā, vai reaktīvā režīmā. Taču nav iespējams racionāli domāt, atrodoties reaktīvā režīmā, jo ķermenis gatavojas kaujai vai glābties no briesmām.
Pēcāk smadzeņu frontālā garoza atjauno kontroli un racionalizē reakcijas. Objektīvā patiesība kļūst neskaidra, jo iekšēji tiek aizmiglotas robežas starp to, kas būtu jādara, lai izdzīvotu, un to, kā cilvēks (drošības profesionālis) ir apmācīts.
Atbildēt, nevis reaģēt
Lai gan iejaukšanās un atbildes reakcijas sniegšana ir lielisks rīks pašreizējas situācijas vai konflikta atrsināšanai, labākā aizsardzība ir profilakse. Tāpēc ir svarīgi uzlabot darba vietas kārtību un ikdienas ritmu – neļaut izsalkušiem, kofeīna nomāktiem un pārgurušiem darbiniekiem veikt pienākumus, jo šāds stāvoklis parasti noved pie kontroles zuduma. Tāpat jāpievērš uzmanība arī laika pavadīšanai pēc darba – ķermenim ir jāatpūšas un jāatjauno enerģijas rezerves. Komunikācija ar līdzcilvēkiem, pilnvērtīga laika pavadīšana pēc darba, kvalitatīvs miegs un cilvēciska prieka izjušana veido un attīsta stresa toleranci.
Cilvēki, kuri izvēlējušies darbu ar paaugstināta stresa līmeni, bieži vien atklāj, ka veselīgs dzīvesveids ir veiksmīgs variants, kā atrast līdzsvaru. Brīvā laika pavadīšanas nodarbes, kas palīdz justies mierīgam, piezemētam un sociāli aktīvam, var palīdzēt samazināt darba radīto stresu.
Individuālais faktors
Ir būtiski definēt individuālos stresa faktorus. Par laimi, cilvēka atbildes sistēma mēdz būt ļoti paredzama. Daži cilvēki uzskata, apkārtējie impulsi tos neietekmē, taču pēc drošības kameru ierakstu noskatīšanās vai iepriekšējo incidentu izskatīšanas domas var mainīties. Šāda pārbaudes metode spēj norādīt uz cilvēka ķermeņa valodu, proti, vai tā bijusi agresīva, kā arī noteikt stresa iniciatorus, lai turpmāk tos savlaicīgi novērstu un informētu par to klātbūtni arī kolēģus.
Pastāv uzskats, ka drošības jomas profesionāļi vienmēr ir izveicīgi un spējīgi ātri reaģēt uz dažādām neparedzētām situācijām, tāpēc izpratne par to, kā nepakļauties stresam un primitīvām atbildes reakcijām, ir panākumu atslēga. Nonākot reaktīvā režīmā un saskaroties ar pārāk lielu spriedzi, drošības profesionālim jāspēj atkāpties malā, līdz tiek saglabāta un atjaunota personīgā kontrole. Šāda pieeja ir daudz efektīvāka spriedzes neitralizēšanai, kā arī – tā palīdzēs izveidot prasmes, kas noderēs potenciālās konflikta situācijās.
Kā iemācīties paškontroli?
- Nonākot iekarsuša strīda situācijā, ir būtiski sev pajautāt, vai šī cilvēka vārdi rītdien vispār būs svarīgi. Šāda reakcija palīdzēs saglabāt perspektīvu, kā arī sniegs smadzenēm iespēju apdomāt notikušo un palikt iesaistītām sarunā.
- Ķermeni iespējams kontrolēt, veicot četras dziļas ieelpas. Ieteicams skaitīt līdzi ieelpai un izelpai, padarot izelpu divreiz ilgāku.
- Vēl viens paņēmiens, kas saistīts ar fizisko ķermeni –viena roka jānovieto uz pieres un otra tieši virs kakla, pēc tam ilgāk nekā 30 sekundes viegli jāuzspiež uz attiecīgajiem punktiem. Tādā veidā tiek apvienota dziļā elpošana [1].
[1] https://www.asisonline.org/security-management-magazine/latest-news/online-exclusives/2021/controlling-stress-responses-for-better-de-escalation/