Runājot par draudiem, Igaunijā ierasts skatīties tikai Krievijas virzienā, bet valsts informācijas drošība ieinteresējusi arī citas valstis. Kaut gan Igaunija nav pastāvīgs trešo valstu izlūkošanas mērķis, starptautisko attiecību spēcināšana un valsts pozīcija var novest pie uzbrukumiem.
Kiberuzbrukumi pret augstskolām un ANO pārstāvjiem
Vien mēnesi pēc tam, kad 2020. gada sākumā Igaunija kļuva par ANO Drošības padomes (UNSC) locekli, kiberuzbrukuma nolūkos pret Igaunijas pārstāvjiem ANO tika izmantoti pikšķerēšanas e-pasta ziņojumi. Šī uzbrukuma iniciators bija Ziemeļkorejas kiberizlūkošanas vienība, par kuras mērķi ir kļuvusi Drošības padome.
Pērn pret Igaunijas augstskolām uzbrukumus turpināja veikt kiberizlūkošanas grupa “Silent Librarian”, kuras mērķis savukārt ir augstskolas un kurai ir saikne ar Irānas valsti.
Datu bāzes noplūde
Aizvadītajā gadā tika nopludināta datu bāzē, kas piederēja datu apstrādes uzņēmumam “Zhenhua Data”. Tajā atradās ievērojams skaits to personu vārdu, kuras piedalās Igaunijas sabiedriskās un politiskās jomas īstenošanā. Šāds gadījums apliecina Pekinas arvien pieaugošo interesi par Igauniju.
Ņemot vērā, ka noplūduši tikai aptuveni 10% no faktiskās datu bāzes (un gandrīz 440 Igaunijas iedzīvotāju un to radinieku tika pieminēti attiecīgajos failos), iespējams tikai minēt, cik daudz vārdu kopumā bija iesaistīti.
Ar Igaunijas drošības dienesta publicēto pārskatu var iepazīties, apmeklējot dienesta mājaslapu.
