Pamatojoties uz nopludinātajiem Kremļa dokumentiem, Krievijas Nacionālās drošības padomes slēgtās sesijas laikā Vladimirs Putins personīgi atļāvis slepenu spiegu aģentūras operāciju, lai atbalstītu “garīgi nestabilo” Donaldu Trampu 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Galvenā sanāksme notika 2016. gada 22. janvārī, un dokumenti liecina – kopā ar Krievijas prezidentu klātesoši bija arī viņa galvenie spiegi un vecākie ministri. Viņi vienojās, ka Trampa Baltais nams palīdzēs nodrošināt Maskavas stratēģiskos mērķus, tostarp “sociālo satricinājumu” ASV un Amerikas prezidenta sarunu pozīcijas vājināšanos. Kremlis uz šādu apgalvojumu reaģēja noraidoši.
Trīs Krievijas spiegu aģentūrām tika dots rīkojums atrast praktiskus veidus, kā atbalstīt Trampu, par pamatu ņemot lēmumu, uz kura šķietami uzlikts paša Putina paraksts.
Līdz tam brīdim Tramps bija Republikāņu partijas līderis. Putina ekspertu pārvaldes sagatavotais ziņojums ieteica Maskavai izmantot “visu iespējamo spēku”, lai nodrošinātu Trampa uzvaru.
Nopludinātais ziņojums
Ziņojums “Nr. 32-04\ vd” ir klasificēts kā slepens. Tajā teikts, ka, pēc Kremļa uzskatiem, Tramps ir “daudzsološākais kandidāts”. Vārds krievu valodā ir “perspektivny”. Ziņojumā iekļauts arī īss Trampa psiholoģiskais novērtējums – viņš tiek raksturots kā “impulsīvs, garīgi nestabils un nelīdzsvarots indivīds, kurš cieš no mazvērtības kompleksiem”.
Tāpat ir pieejams acīmredzams apstiprinājums tam, ka Kremlim ir kompromāts vai potenciāli kompromitējošs materiāls par topošo prezidentu, kas savākts no Trampa agrākās “neoficiālās vizītes Krievijas Federācijas teritorijā”.
Kāda nozīme ir Trampa uzvarai?
Trampa uzvara palīdzētu īstenot Krievijai labvēlīgo “teorētisko politisko scenāriju”. Dokumentos norādīts, ka “ir jāizmanto viss iespējamais spēks, lai atvieglotu viņa [Trampa] ievēlēšanu ASV prezidenta amatā”. Tas sekmētu Krievijai labvēlīgā “teorētiskā politiskā scenārija” īstenošanu, kas novestu pie ASV sociopolitikas sistēmas destabilizācijas.
Kremļa samits
Nav šaubu, ka tikšanās 2016. gada janvārī notika un ka tā tika sasaukta Kremļa iekšienē.
Oficiālā foto redzams, kā Putins sēž galda galā, aiz viņa atrodas Krievijas Federācijas karogs un divgalvainais zelta ērglis. Turpat arī tālaika Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs kopā ar veterānu ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Klāt arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kas bija atbildīgs par GRU, Krievijas militārās izlūkošanas dienestu, Mihails Fradkovs, toreizējais Krievijas SVR ārvalstu izlūkošanas dienesta priekšnieks, un Aleksandrs Bortņikovs, FSB spiegu aģentūras priekšnieks. Bijušais FSB direktors Nikolajs Patruševs bija arī drošības padomes sekretārs.
Saskaņā ar preses relīzi diskusija aptvēra tādas tēmas kā ekonomika un Moldova.
Slepenā apspriede
Laikraksta The Guardian redzeslokā nonākušie dokumenti norāda uz drošības padomes slēpto mērķi – apspriest prezidenta analītiskā dienesta izstrādātos konfidenciālos priekšlikumus, reaģējot uz ASV sankcijām pret Maskavu.
To autors, šķiet, ir Vladimirs Simoņenko (Vladimir Symonenko), atbildīgais par Kremļa ekspertu nodaļu, kas nodrošina Putinu ar analītiskiem materiāliem un ziņojumiem. Daži no tiem balstīti uz ārvalstu izlūkdatiem. Dokumenti liecina, ka 2016. gada 14. janvārī Simoņenko izplatīja trīs lappušu garu kopsavilkumu par savas komandas secinājumiem un ieteikumiem.
Pēc divām dienām ar parakstītu rīkojumu Putins uzdeva toreizējam ārpolitikas direktorāta vadītājam Aleksandram Manzhozinam (Alexander Manzhosin) sasaukt slēgtu nacionālās drošības padomes apspriedi.
Mediju ietekmēšana
Jāatzīmē, ka materiālos nekur nav pieminēta Hilarija Klintone, Trampa sāncense 2016. gada vēlēšanās. Tas gan liecina par mediju resursu izmantošanu vadošo ASV politisko figūru graušanai. Nopludinātajos dokumentos atrodamas rindkopas par to kā Krievija Amerikas sabiedriskajā dzīvē varētu ievietot “mediju vīrusus”,kuri mainītu masu apziņu, īpaši noteiktās grupās.
Jauna komisija, tie paši mērķi
Pēc sanāksmes, atsaucoties uz citu nopludināto dokumentu, Putins izdeva rīkojumu, ar kuru izveidoja jaunu un slepenu starpministriju komisiju. Tās steidzamais uzdevums bija realizēt dokumenta Nr. 32-04\ vd “speciālajā daļā” noteiktos mērķus.
Pārdrošā spiegošanas operācija
Rakstīti birokrātiskā valodā, papīri šķietami piedāvā nebijušu ieskatu parasti slēptajā Krievijas valdības lēmumu pieņemšanas pasaulē.
Putins vairākkārt noliedzis apsūdzības par iejaukšanos Rietumu demokrātijā, taču dokumenti ir pretrunā šim apgalvojumam. Tie norāda, ka prezidents, viņa spiegi un vecākie ministri ir iesaistīti vienā no 21. gadsimta nozīmīgākajām un pārdrošākajām spiegošanas operācijām ar mērķi “garīgi nestabilo” Trampu ievietot Baltajā namā.
Vai nopludinātie materiāli ir patiesi?
Rietumu izlūkošanas dienesti jau vairākus mēnešus zina par šādu dokumentu esamību un rūpīgi tos izskata. Šķiet, ka tie simbolizē nopietnu un ļoti neparastu noplūdi no Kremļa puses. Neatkarīgie eksperti, aplūkojuši nopludinātos dokumentus, apgalvo, ka tie ir patiesi. Tiek uzskatīts, ka dokumentu ieturētais tonis atbilst Kremļa drošības domāšanai.
Arī Krievijas spiegu aģentūru eksperts Andrejs Soldatovs (Andrei Soldatov) sacīja, ka nopludinātais materiāls “atspoguļo realitāti”. Viņš piebilda, ka Kremlis pārvalda lielāko daļu šo operāciju. Putins jau kopš 2015. gada saviem spiegiem ir licis saprast, ka bez viņa ziņas neko nevar izdarīt. Neatkarīga darbība nav iespējama.
Sers Endrū Vuds (Andrew Wood), bijušais Apvienotās Karalistes vēstnieks Maskavā, norādīja:
“Nav pamata uzskatīt, ka Krievija būtu varējusi kļūdīties, iebrūkot Ukrainā. Ziņojums pilnībā atbilst tam, ko es sagaidītu 2016. gadā, un vēl jo vairāk tagad. Ir jūtama kritetna deva paranojas. Viņi uzskata, ka ASV ir atbildīga par visu. Šis uzskats ir dziļi iesakņojies Krievijas līderu dvēselēs.”
Ko par to domā Tramps?
Donalds Tramps sākotnēji neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus.
Vēlāk Trampa preses sekretāre Liza Haringtone (Liz Harrington) izdeva paziņojumu viņa vārdā, kurā teikts, ka tās ir viltus ziņas, fantastika. Neviens pret Krieviju nav izturējies tik bargi kā Tramps, ieskaitot sankcijas un gāzes vada jautājumu. Pasaule esot bijusi daudz drošāka vieta pirms garīgi nestabilas vadības nākšanas amatā.