Kremlis ar mīlestību no Minskas sūta sveicienus Latvijai – tā varētu īsumā raksturot Baltkrievijas dāvanu Polijai neatkarības gadadienā, kas tiek atzīmēta 11.novembrī vienlaikus ar mūsu Lāčplēša dienu. Ja mums pagaidām pie robežas ar Baltkrieviju nav sastumti Tuvo Austrumu bēgļu pūļi, tad Varšavas amatpersonām pašreiz nav laika domāt par svinībām, bet jārisina problēmas, ko izraisījusi nedraudzīga kaimiņvalsts.
Process, kas šobrīd attīstās uz Polijas austrumu robežas, ir daudz nopietnāks izaicinājums Varšavas amatpersonām, nekā prezidenta Leha Kačiņska un visas Polijas militārās vadības bojā eja 2010.gada 10.aprīlī virs Smoļenskas. Grūti iedomāties, ka Minska to visu ir izvērsusi bez koordinācijas ar Kremli, jo kuram citam, ja ne Vladimiram Putinam un viņa komandai, ir izcilas taktiska līmeņa prasmes izvērst hibrīdkara operācijas pret saviem tuvākajiem kaimiņiem, tinot ap pirkstu vecās Eiropas naivās amatpersonas līdzīgi kā 2008.gadā Gruzijā un 2014.gadā Ukrainā.
Pašreizējā situācija lieliski raksturo to, kā Kremlis izmanto “atstrādātus” paņēmienus, lai turpinātu jau labu laiku iepriekš uzsākto hibrīdkaru pret ES un NATO dalībvalstīm, šoreiz izmantojot Baltkrieviju. Savukārt Aleksandram Lukašenko šajā situācijā neatliek nekas cits kā mesties Putina apskāvienos. Pagaidām gan vēl Baltkrievijā nav parādījušies “zaļie vīriņi”, bet, ja plānā ir iekļauts situācijas eskalācijas plāns, tad Krievijas bruņotie spēki jau labu laiku ir koncentrējušies rokas stiepiena attālumā pie Ukrainas ziemeļu robežas.
Jau vairākus mēnešus visiem ir labi zināms, ka uz Minsku nepārtraukti lido lidmašīnas no Tuvajiem Austrumiem, piemēram, Irākas un Sīrijas, kas pilnas ar migrantiem, kuri grib rast labāku dzīvi kādā no pārticīgajām ES dalībvalstīm, saņemot bezmaksas dzīvesvietu un pabalstus. Baltkrievijai, visticamāk, Krievija ne tikai palīdz migrantu loģistikas koordinācijā, bet arī tos apģērbj – pieejamie vizuālie materiāli liecina, ka migranti ir saģērbti atbilstoši sezonai un pēc jaunākā hibrīdkara “modes kliedziena”. Turklāt bieži vien visiem labi zināmos sporta un outdoor zīmolos, kas Baltkrievijā ir samērā dārgi, jo tikai pašu ražotās vieglās rūpniecības preces ir par draudzīgām cenām.
Migrantu krīzes uz ES un NATO ārējām robežām lielākā bīstamība ir tā, ka, rūpīgi neizpētot katra patvēruma meklētāja dosjē, mēs varam nokļūt situācijā, kad līdztekus bēgļiem, kuri meklē patvērumu vai vieglāku dzīvi, Eiropā nonāk arī bijušie Islāma valsts un citu teroristisko organizāciju kaujinieki, kuri, apvienojoties ar līdzīgi domājošiem, pārskatāmā nākotnē var izvērst teroraktu vilni dalībvalstīs. Turklāt pašreizējos apstākļos tas faktiski nav iespējams.
Kritiski uzlūkojot situāciju, var minēt tikai vienu reizi, kurai valstij ir izdevīgi, ka ES un NATO dalībvalstis risina migrantu krīzi uz ārējām robežām ar Baltkrieviju, lai novērstu uzmanību un zaudētu modrību par tās potenciālajiem plāniem un teritoriālajām ambīcijām.
Ceru, ka arī mūsu valstsvīriem ir gatavs plāns X stundai, jo nākamajā nedēļā ir 18.novembris. Kas to lai zina, kādu sirsnīgu dāvanu mūsu dārgajai Latvijai uz valsts ārējām robežām pasniegs Minska jeb patiesā labuma guvēja – Maskava.
